Tā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Premjers šo jautājumu aktualizēja stāstot par izglītības kvalitāti, kas tiek nodrošināta Latvijas skolās, proti, savus argumentus balstot uz pētījumu par optimālo skolu attīstības modeli Latvijā.

"Vairākās pašvaldībās, ieskaitot Rīgu, izglītības kvalitāte ir vāja, kas nākotnē nozīmētu vidusskolas klašu slēgšanu. To pat apliecina zemie eksāmenu rezultāti, kas ir izteikts kvalitātes trūkums," sacīja M.Kučinskis.

Tomēr uz jautājumu par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova apgalvojumiem, ka Rīga skolas neslēgs, premjers piebilda, ka likums attiecas uz visiem un tas ir jāievēro, pretējā gadījumā valsts ir gatava sekot Igaunijas piemēram.

"Igaunijā ir modelis, ka valsts finansē vidējās izglītības iegūšanu, gan skolotāju algas, gan infrastruktūru, tādējādi nodrošinot kvalitāti. Ja pašvaldības nespēj ar šo uzdevumu tikt galā, tad nākotnē valsts varētu finansēt vidusskolas klases," stāstīja premjers.

Jau ziņots, ka Latvijā ir virkne vidusskolu, kuru pastāvēšana kvalitātes ziņā nav pieļaujama, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Prezentējot pētījuma par optimālu skolu tīkla attīstības modeli Latvijā pirmo starpziņojumu, K.Šadurskis skaidroja, ka patlaban izstrādāts aptuveni 120 lapas plašs pētījums, un pilnībā tas noslēgties rudenī, ievadot jaunākos datus par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā.

Pētījuma rezultāti kalpos par pamatu sarunām ar pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošu, jo tām būs jāpieņem galvenie lēmumi skolu tīkla sakarā, teica ministrs.

"Visiem lēmumiem saistībā ar skolu tīklu, lai tas atbilstu demogrāfiskai un ekonomiskai situācijai, kā arī migrācijas tendencēm, ir jābūt balstītiem pilnīgos un ticamos datos un vispusīgā datu analīzē, jo tikai tā var izstrādāt priekšlikumus pašvaldībām," norādīja K.Šadurskis.

Viņš atgādināja, ka patlaban norit darbs pie jauna kompetenču pieejā balstīta mācību satura, līdz ar to nepieciešams kāpināt ne tikai pedagogu kvalifikāciju, bet arī veidot mūsdienu prasībām atbilstošu skolu tīklu.

"Publiskā telpā iesakņojies stereotips par skolu slēgšanu. Te [skolu tīkla sakārtošanā] nav runa par skolu slēgšanu, jo lielākoties tā būs izglītības līmeņa maiņa - no vidusskolas uz pamatskolu vai pamatskolu uz sākumskolu," teica politiķis.

Viņš pauda, ka, ja raugās uz vidusskolas posmu (10-12.klase), tad no pētījuma pirmajiem rezultātiem redzama "ārkārtīgi liela nevienlīdzība".

"Līdz šim uzskatīts, ka skolā ir maz skolēnu, jo tuvākajā apkaimē dzīvo maz bērnu. Ja analizējam iedzīvotāju kustības, tad redzam, ka skolas izvēli ne tuvu nenosaka skolas tuvums, bet gan izglītības kvalitāte," skaidroja ministrs.

"Redzam, ka ir daudz vidusskolu, kas kvalitatīvā ziņā nekādi nav pieļaujamas mūsdienu sabiedrībā," secināja ministrs.

K.Šadurskis norādīja, ka pētījumā ieviests obligāto centralizēto eksāmenu kārtošanas indekss, ko aprēķina pēc trīs obligātajiem eksāmeniem, saskaitot summāro iegūto procentu, izdalot ar eksāmenu skaitu un izdalot ar skolēnu skaitu, kas reģistrēti 12.klasē attiecīgā gada 1.septembrī. "Ja šis indekss ir zemāks par 30%, tad jaunieši neiegūst nepieciešamo izglītības kvalitāti," piebilda ministrs.

Viņš gan norādīja, ka Latvijā ir daudzi pozitīvu piemēru vairākās pašvaldībās, kur skolu tīkla sakārtošanas rezultātā uzlabojās arī mācību kvalitāte. Tas noticis, piemēram, Smiltenē, Bauskā un Pļaviņās.

K.Šadurskis uzsvēra, ka vidusskolu tīkls ir ļoti tāls no optimālā, turklāt tendence ir redzama ne tikai laukos, bet arī pilsētās.

"Bērnu vecāki sūta bērnus arī uz attālām skolām, ja tajās ir augsta izglītības kvalitāte, tāpēc veidojas sabiedrības noslāņošanās. Ja bērni neiegūst tādu izglītību, kādu varētu, tad mēs viņus nolemjam neveiksminieku statusam," secināja politiķis.