Kā šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, ir izstrādāts konceptuāli jauns pedagogu izglītības sistēmas projekts, kas tapis sadarbībā ar augstskolām, kas patlaban nodrošina pedagoģijas studijas.

A.Kiopa uzsvēra, ka esošā pedagogu sagatavošanas sistēma ir pārāk fragmentēta, turklāt, neskatoties uz to, ka pedagoģiju studē daudzi, jauni profesionāļi skolām netiek piesaistīti. Tāpat ir jāņem vērā arī skolotāju novecošanās faktors, kā arī plānotās reformas izglītības sektorā.

A.Kiopa norādīja, ka ļoti būtiska ir mūsdienīga un elastīga skolotāju sagatavošana un skolas organizācijas kultūra, kuras centrā ir sabiedrībai nozīmīgas vērtības - valsts, godīgums, atbildība, atvērtība, attīstība, bērns, zināšanas, cieņa, uzticamība, sadarbība, drošība, ētiskums, kritiskā domāšana, līderība, radošums, analītiskā domāšana.

Kā viens no studiju programmu veidošanas pamatprincipiem skolotāja profesionālās kvalifikācijas iegūšanai IZM ieskatā ir tas, ka pedagogs ir reglamentēta profesija, kuras iegūšana un kvalifikācijas pilnveide tiek nodrošināta atbilstoši profesijas standartam un skaidriem kritērijiem, informē aģentūra LETA.

IZM piedāvā, ka varētu pastāvēt divi skolotāja profesionālās kvalifikācijas iegūšanas veidi.

Prioritārs veids IZM ieskatā būtu skolotāja profesionālo kvalifikāciju iegūt pēc iegūtas augstākās izglītības sev interesējošā jomā, piemēram, matemātikā, fizikā, valodās vai citās jomās.

Otrs veids būtu kvalifikāciju iegūt pēc vidējās izglītības iegūšanas ar skaidru motivāciju apgūt pedagoga profesiju.

IZM izvirzītais prioritārais veids paredzētu, ka pēc augstākās izglītības iegūšanas kādā nozarē personai būtu jāapgūst intensīva pedagoģijas studiju programma, taču tās ilgums patlaban tiek lēsts viena gada garumā.