PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

architecture-chimney-color-1108673.jpg
Foto: Pexels
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki radījuši tehnoloģiju, kas ļauj par 80% samazināt cieto daļiņu piesārņojumu dūmgāzēs, vienlaikus pazeminot arī apkures izmaksas, informēja RTU sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja Lāsma Vaivare.

Koksne - malka, granulas, briketes -, ko Latvijā intensīvi izmanto privātmāju apkurē, ir klimatam draudzīgāks kurināmā veids par dabasgāzi, tomēr, tai sadegot, rodas cieto daļiņu emisija. "Sīkās pelnu daļiņas satur kadmiju, arsēnu, dzīvsudrabu, hromu, varu, cinku, niķeli, svinu. Ja apkurei izmanto slapju malku, gaisā nonāk arī kancerogēnais benzopirēns. Elpojot sīkās daļiņas nonāk plaušās. Sadegot cietajam kurināmajam, veidojas arī gāzveida emisijas - slāpekļa oksīds, tvana gāze, CO2, dažreiz arī sēra oksīds," uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore profesore Dagnija Blumberga.

No nākamā gada stingrākas prasības mazas jaudas cietā kurināmā katlu emisijām un energoefektivitātei pieprasīs Eiropas Komisijas Ekodizaina regula. RTU VASSI zinātnieki piedāvā risinājumu - jaunu dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģiju, kas ļauj samazināt cieto daļiņu emisiju par 80% un palielināt individuālās siltumapgādes energoefektivitāti, kas rezultējas mazākās apkures izmaksās.

Dūmgāzes no apkures katla parasti uzreiz nonāk skurstenī, pa kuru izplūst atmosfērā. RTU zinātnieki izveidojuši starpposmu - reaktoru, kurā dūmgāzes tiek apsmidzinātas ar sīkiem miglai līdzīgiem ūdens pilieniem. Ūdens saista dūmgāzēs esošās sīkās cietās daļiņas, tās mitrumā saķeras, kļūst smagākas un nosēžas reaktora apakšā. Eksperimenti pierādījuši, ka ir iespējams notvert ap 80% dūmgāzēs esošo cieto daļiņu, informē aģentūra LETA.

Dūmgāzu attīrīšanas procesā tiek arī iegūts siltums, ko novirzīt apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Proti, reaktorā iesmidzinātais ūdens, saskaroties ar dūmgāzēm, sasilst. Izmantojot uzsildīto ūdeni, iespējams gūt 10% siltumenerģijas ietaupījumu. "Esošās tehnoloģijas patērē enerģiju. Mēs attīrām dūmgāzes un šajā procesā vēl atgūstam siltumu, ko novirzīt apkurei un karstā ūdens sagatavošanai," uzsver VASSI vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs.

Jaunā tehnoloģija tiek izstrādāta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) praktiskās ievirzes pētījumu programmā. Projekta "Individuālajā siltumapgādē integrēta miglas aparāta sistēma (IFUS)" kopējais finansējums ir ap 596 000 eiro, no kuriem 506 000 eiro ir ERAF līdzekļi. Projekts ilgst no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2020.gada 31.martam. Tehnoloģiju plānots patentēt un izsolē pārdot licenci tās ieviešanai tirgū.