PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

12266.jpeg
Foto: Pexels
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atkārtoti diskutēs par valsts aizsardzības mācību izglītības iestādēs.

Uz sēdi uzaicināti Aizsardzības ministrijas (AM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji. Komisija šo jautājumu jau šogad pavasarī skatīja.

Iepriekš jau vēstīts, ka AM un IZM darba grupa piedāvā valsts aizsardzības mācību ieviest kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem.

Abu ministriju izveidotās darba grupas tobrīd piedāvātais variants paredzēja valsts aizsardzības mācības ieviešanu divos līmeņos. Pirmkārt, pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika būtu integrēta ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Paredzēts, ka pamatskolas līmenī skolēniem tiktu skaidrota teorija bez praktiskas ieroču apguves. Valsts aizsardzības tematiku izglītības saturā 1.-9.klasei plānots ieviest pakāpeniski četru gadu laikā no 2018.gada.

Otrkārt, AM un IZM iecerētās izmaiņas paredz, ka vidusskolas klasēs valsts aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un šajā līmenī jaunieši jau apgūtu praktiskas militāras iemaņas, tostarp, rīkoties ar ieroci. Vidusskolās jauno mācību saturu plānots ieviest, sākot no 2020.-2021.gada.

AM sagatavotais valsts aizsardzības mācības programmas paraugs cita starpā paredz, ka jauniešus apmācītu arī izprast masu iznīcināšanas ieroču darbības principus un līdzekļus aizsardzībai no šiem ieročiem.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis šogad pavasarī argumentējis, ka valsts aizsardzības mācība nepieciešama, lai katrs no Latvijas iedzīvotājiem zinātu, kā rīkoties krīzes gadījumā, turklāt Latvijā ir jāvirzās uz visaptverošu valsts aizsardzības izpratni. "Mēs rosinām mainīt domāšanas paradigmu par valsts aizsardzību no priekšstata, ka karotājs tikai karavīrs ar ieroci rokās un sabiedroto spēku atbalstu, uz pārliecību, ka ikviens šīs valsts patriots var dot nenovērtējamu ieguldījumu valsts aizsardzībā," uzsvēra ministrs.

"Rosinām valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās Latvijas skolās, sākot no pamatskolas klasēm un beidzot ar vidusskolu, kur jaunieši varētu apgūt sākotnējās militārās iemaņas līdz brīvprātīgai pārbaudījumu nokārtošanai, iegūstot tādā veidā rezerves karavīra statusu līdz ar vidusskolas vai profesionāli tehniskās vidusskolas absolvēšanu," paziņoja ministrs.

Kā uzsvēris R.Bergmanis, ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai.

Lai vidusskolās ieviestu valsts aizsardzības mācību, IZM un AM ir vēl ļoti daudz darāmā, proti, jāatrisina galvenā problēma - jāsagatavo atbilstoši pedagogi, informē aģentūra LETA. Rezerves karavīru piesaistīšana par pedagogiem būtu viens no pragmatiskākajiem risinājumiem.

Šobrīd 18 izglītības iestādēs no aptuveni 360 vidusskolām brīvprātīgi īsteno valsts aizsardzības mācību kā profesionālās ievirzes mācību priekšmetu, ko papildina nodarbības Jaunsardzē.