PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

5751.jpeg
Bezmaksas izglītība joprojām ir kā karsts kartupelis visām iesaistītajām pusēm, arī skolām, kas ar bažām raugās uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nule izstrādātajiem grozījumiem noteikumos par mācību līdzekļu nodrošināšanu.

Jo īpaši jutīgs šis jautājums ir tām skolām, par kurām vecāki jau pērn sūdzējās tiesībsargam par nelikumīgām prasībām iegādāties mācību līdzekļus, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Patlaban tiesībsargs skata sešas lietas par astoņām skolām. Divās, iespējams, viss beigsies ar izlīgumu, bet sešās ir "konstatēts pirmšķietams prettiesiskums". Ja, pabeidzot lietas, tiks konstatēti pārkāpumi, tiesībsargs aizstāvēs privātpersonas intereses administratīvajā tiesā, ja iesniedzējs vēlēsies to darīt, skaidro tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Rīgas 6. vidusskolā pārbaude jau beigusies – ar izlīgumu, jo skola rakstiski apstiprinājusi, ka turpmāk mācību līdzekļus nodrošinās. Skolas direktors Haralds Bārzdiņš par IZM izstrādātajiem noteikumiem ir visai strups: "Mērķi jau ir brīnišķīgi, bet vajag taču pieņemt tādus rīkojumus, kas saskan ar skolas reālajām iespējām!" Direktors arī norāda, ka bezmaksas mācību līdzekļi ir "runga ar diviem galiem" un ir pierādījies, ka skolēni pret tiem esot daudz nesaudzīgāki nekā pret pašu gādāto. Tomēr vecākiem daļu vajadzētu gādāt pašiem, kā tas bijis arī iepriekš, un viņš cerot, ka daļa tā arī darīs. Patlaban ar mācību grāmatām izlāpās, lūdzot tās aizdot arī bijušajiem audzēkņiem un kooperējoties ar kaimiņu skolām. Vai nākamajā mācību gadā skola varēs pilnībā nodrošināt ar nepieciešamo visus skolēnus, H. Bārzdiņš nevarēja apgalvot – tas atkarīgs no pašvaldības iespējām.

Starp tām, kuras joprojām tiek pārbaudītas, ir arī Jūrmalas Valsts ģimnāzija un Majoru vidusskola. Jūrmalas domes Izglītības nodaļas vadītāja Aīda Paipare pieļauj, ka abas skolas noslēgs mierizlīgumu. Situāciju, kāpēc bijušas šādas sūdzības, viņa daļēji skaidro ar to, ka "skolas mazliet vieglprātīgi piegāja mācību līdzekļu iegādei, lūdzot daļu no tiem pirkt vecākiem pašiem". Majoru vidusskolā tā noticis, jo tā no pamatskolas statusa pārgājusi uz vidusskolu, tāpēc bijis vajadzīgs lielāks vecāku atbalsts. A. Paipare gan kā lielāko problēmu šajā jautājumā saredz digitālos līdzekļus – tie ātri noveco un jāpērkot jauni. Ne mazums finansējuma prasot arī digitālo mācību līdzekļu iegāde dažādos skolu portālos.

Ķemeru vidusskolas direktore Svetlana Seņkina uzskata, ka pašvaldībām tomēr būtu jānodrošina moderna mācību vide, piemēram, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie un elektroniskie izdevumi, mācību izdales materiāli, papīrs, krāsas, darba burtnīcas, mācību tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums.