PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

9368.jpeg
Foto: goodluz / 123RF Stock Photoa
Jautājumā par augstākās izglītības studiju finansēšanas modeli ir jāizlemj, vai palielināt vienas studiju vietas bāzes izmaksas vai arī paaugstināt budžeta vietu skaitu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre sacīja, ka aktuāls jautājums ir par studiju vietas bāzes izmaksu apmēru un to, kas ir tie izmaksas veidojošie komponenti 2013.gadam. Ministrijas pārstāve arī akcentēja, ka pašmērķis nav atbalstīt augstskolas, bet kvalitatīvas studijas iespējas studentiem. Viņa norādīja, ka augstskola ir tikai institūcija, organizatoriskais ietvars, kas nodrošina studijas, vēsta ziņu aģentūra LETA.

I. Stūre atgādināja, ka nesen ir sadalītas budžeta vietas un no IZM pakļautībā esošajām augstskolām lielākā dotācija ir Rīgas Tehniskajai universitātei - vairāk nekā 12 miljoni latu, savukārt no koledžām lielākā dotācija ir Paula Stradiņa medicīnas koledžai.

"Šobrīd mēs saskaramies ar tādu situāciju, ka prioritārajās nozarēs budžeta vietu skaitu palielināt īsti lietderīgi nav, jo tas gandrīz nosedz visus studētgribētājus un faktiski arī tad mums jādomā par to, ka tur jābūt zināmai atlasei, konkurencei," teica Stūre.

Tāpat viņa atklāja, ka tiek domāts par to, kā paaugstināt kvalitāti, ne tikai kvantitāti budžeta vietām. Viņa uzsvēra, ka šajā kontekstā ir jādomā par to, ka kopējais studējošo skaits krītas. "Pēc mūsu speciālistu prognozēm, tas varētu kristies vēl divus gadus, zemāko punktu sasniedzot 2016.gadā, kad studējošo skaits varētu nostabilizēties ap 90 000," piebilda Stūre.

Rīgas Tehniskās universitātes kanclers Ingars Eriņš norādīja, ka ne tikai Latvijā tiek domāts, kā nodrošināt budžeta vietas studentiem, bet arī citās valstīs, jo pieprasījums pēc augstākās izglītības pieaug. Viņš sacīja, ka pieeja augstākās izglītības finansēšanai dažādās valstīs var atšķirties, bet ir virkne faktoru, kas nosaka risinājumu līdzību, tā piemēram pieaugošā globalizācija, ievērojams studētgribētāju skaits.

Viņš skaidroja, IZM 2010.gadā noteica, ka bāzes finansējums vienai studiju vietai ir 937 lati, turklāt bāzes finansējums netika dots pilnā apjomā, bet tikai 85% apjomā jeb 796 lati par studiju bāzes vietu. Šāds bāzes finansējums ir arī pašlaik. Viņš veicis aprēķinus, ka vienas studiju vietas bāzes izmaksas pēc faktiskām izmaksām, ņemot vērā 2011.gada cenas, bakalaura izglītības līmenim ir 1208 lati.

Savukārt Latvijas Universitātes kanclers piedāvāja izmantot aktualizētu normatīvo pieeju studiju vietas bāzes finansējuma noteikšanā, kā arī atcelt finansējumu samazinošos koeficientus un ieviest augstskolu tipoloģijas (veidu) koeficientus. Tāpat viņš norādīja, ka būtu jāpiesaista studiju vietas bāzes finansējumu pedagogu izpeļņas un inflācijas rādītājiem. Tāpat viņš rosināja izskatīt iespēju, studiju bāzes finansējuma aprēķināšanai izmantot arī faktiskos izdevumus. Tāpat jādomā veidot ilgtermiņa politiku, sasaistot augstskolu finansēšanu ar uzdoto mērķu sasniegšanu un kvalitātes rādītāju izpildi.