PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 30. maijs

Lolita, Vitolds

5651.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta vēl viena lieta par likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz izglītību latviešu valodā, atbilstību Satversmei, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Šī lieta ierosināta pēc pieteikuma, kuru iesnieguši skolēni, kas privātās izglītības iestādē apgūst vispārējo izglītību pamatizglītības pakāpē viņu dzimtajā valodā - krievu valodā.

Apstrīdētā likuma norma paredz, ka pieteikuma iesniedzējiem privātajā izglītības iestādē vispārējā izglītība pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē būs jāapgūst valsts valodā. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka šāds pienākums ir diskriminējošs un ierobežos viņiem Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību. Viņi norāda, ka ar apstrīdēto normu atšķirīgos apstākļos esot pieļauta vienāda attieksme pret mazākumtautību pārstāvjiem un personām, kurām dzimtā valoda ir valsts valoda. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka šāda attieksme pret mazākumtautību pārstāvjiem ir diskriminējoša pēc nacionālās piederības.

Pēc pieteikuma iesniedzēju domām, pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tas neesot pienācīgi apsvērts un apstrīdētās normas izstrādē neesot ņemti vērā sabiedrības iebildumi. Tā leģitīmo mērķi - nostiprināt valsts valodas lietojumu - neesot iespējams panākt ar mazākumtautību pārstāvju tiesību samazināšanu.

Turklāt pieteikuma iesniedzēji uzsvēruši, ka ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt arī ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti, stiprinot valsts valodas apguvi privātajās izglītības iestādēs, kurās vispārējā izglītība pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē tiek nodrošināta mazākumtautību izglītības programmas ietvaros.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz šī gada 7.maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu, informē aģentūra LETA.

Lietas sagatavošanas termiņš ir šī gada 4.augusts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.

ST šobrīd jau tiek skatīta lieta par šo likuma grozījumu atbilstību Satversmei, lietu paredzēts turpināt skatīt 19.martā plkst.10.

Savukārt pērn novembrī tiesā tika ierosināta vēl viena lieta par šo pašu likuma normu. Šo lietu paredzēts sagatavot līdz 12.aprīlim.

Saeima 2018.gada martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).