Nozīmīgākie rezultāti:

•  Tikai 8% jauniešu pilnībā saprot savas iespējas ietekmēt lēmumus valsts, Eiropas un pasaules līmenī. 11% jauniešu pilnībā saprot un spētu izskaidrot, kas ir pilsoniskā līdzdalība, 14% – ko lemj pašvaldība, valsts, Eiropa. 60% jauniešu aptuveni saprot vai nesaprot savas iespējas ietekmēt lēmumus pašvaldībā, 73% aptuveni saprot vai nesaprot savas iespējas ietekmēt lēmumus valsts līmenī, 76% aptuveni saprot vai nesaprot savas iespējas ietekmēt lēmumus Eiropas un pasaules līmenī.
• Analizējot vecāku sniegtās atbildes, redzam, ka 24% pilnībā saprot un var izskaidrot, kā arī saistīt ar piemēriem no reālās dzīves iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus pašvaldībā, kā arī ko lemj pašvaldība, valsts un Eiropa. 9% nesaprot un nevarētu izskaidrot iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus valsts līmenī, 22% nesaprot un nevarētu izskaidrot iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus Eiropas un pasaules līmenī.
• 29% pedagogu pilnībā saprot un var izskaidrot, saistīt ar piemēriem no reālās dzīves, kādas ir iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus pašvaldībā, kā arī ko lemj pašvaldība, valsts un Eiropa. Savukārt 26% tikai aptuveni saprot vai nesaprot iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus valsts līmenī, 45% aptuveni saprot vai nesaprot iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumus Eiropas un pasaules līmenī.

Iegūtos pētījuma rezultātus komentē Valsts izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja izglītības saturā" ekspertu Edgaru Bērziņu:  “Respondentu prasme skaidrot pilsoniskās kompetences ietvaru izceļ kolektīvu un tajā pašā laikā sistēmisku izaicinājumu sabiedrībai ar potenciāli bīstamu ietekmi nākamajām paaudzēm. No vienas puses, rezultāti ieskicē pašreizējos izglītības plānošanas dokumentos izteikti maz pievērsto uzmanību pilsoniskuma kontekstuālas izpratnes veidošanai, vien aprobežojoties ar faktoloģisku zināšanu attīstīšanu. No otras puses, tiek izceltas mācībspēku, vecāku un sabiedrības kopumā ierobežotās un tādējādi mitoloģizētās zināšanas un izpratne par Eiropas dimensiju demokrātijas un pilsoniskās izglītības kontekstā, kas skaidrojama ar konsekventas mūžizglītības trūkumu šajā jomā. Pētījums norāda uz pilsoniskās izglītības jautājumu aktualizācijas nepieciešamību dažādām mērķgrupām, neaprobežojoties tikai ar skolu izglītības sektoru.”  

Pilsoniskās izglītības eksperts, Dr. paed., asoc. profesors Pāvels Jurs papildina: “Diagnosticētā jauniešu pilsoniskā kompetence iezīmē būtisku risku Latvijas demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības izpausmēm nākotnē. Proti, jaunieši neizprot pilsoniskās līdzdalības nozīmi, līdz ar to ir salīdzinoši zemāka izpratne par veidu, kā jaunieši var ietekmēt lēmumu pieņemšanu vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Viens no pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanas priekšnosacījumiem ir iedzīvotāju, tai skaitā jauniešu, zināšanas par iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu, savukārt nepieciešamās zināšanas veidojas skolā. Skola un ģimene ir nozīmīgs jauniešu pilsoniskās kompetences veicināšanas elements. Iegūtie rezultāti apliecina, ka pedagogi un vecāki salīdzinoši maz pārzina pilsoniskās līdzdalības  iespējas. Nepieciešams aktualizēt jautājumus par jauniešu pilsoniskās kompetences apguvi skolās, sekmējot arī pedagogu un vecāku izpratni par pilsonisko līdzdalību kā vienu no demokrātijas vērtībām un priekšnosacījumu pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanai.”

Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš norāda: “Iegūtie pētījuma rezultāti izgaismo gan steidzamus izaicinājumus, gan arī iespējas. Sabiedrība ir krustcelēs starp bieži kritizētu patēriņa domāšanu/kultūru, kas mijas ar populisma slazdiem, un sabiedrību, kas aktīvi iesaistās savas apkārtējās vides veidošanā un uzlabošanā. Jauniešu pašnovērtējums par savām pilsoniskajām zināšanām un spējām ir kritiski zems un ir jāiegulda ļoti mērķtiecīgs darbs, lai to pilnveidotu. Pedagogu pilsoniskās kompetences pašnovērtējums visos jautājumos ir augstāks par jauniešu pašnovērtējumu, tomēr tam ļoti līdzinās. Pētījums atklāj neizmantota potenciāla jomas un resursus, piemēram, 43% pedagogu pēdējā gada laikā kā līdzdalības veidu ir izmantojuši personīgu kontaktēšanos ar politiķiem (internetā, klātienē, diskusijās, pasākumos u.tml.), taču kāpēc šāda pieredze ir tikai 14% jauniešu? Biedrība “Eiropas Kustība Latvijā” nākamajos gados apņemas vēl aktīvāk strādāt pie mērķtiecīga piedāvājuma skolēniem, skolotājiem, skolu administrācijām, kā arī vecākiem pilsoniskās kompetences stiprināšanā.”

Latvija nav vāze, uz kuru no malas skatāmies, Latvija ir māls, no kura kopā šo vāzi veidojam!

Pētījums veikts projekta “Eiropas pēdas Latvijā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Eiropas Kustība Latvijā” ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.