PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 22. jūnijs

Laimdots, Laimiņš, Ludmila

9219.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Mārīte Seile atzina, ka jurisprudences profesionāļi kritizē, taču nenosauc tās mācību iestādes, kurās netiek sagatavoti labi juristi.

Lai gan Latvijā jurista kvalifikācijas iegūšanu piedāvā vairāki desmiti studiju programmu dažādās augstākās izglītības iestādēs un katru gadu to iegūst vairāki tūkstoši cilvēku, konkurence nav veicinājusi kvalitātes paaugstināšanos. "Redzam, ka ir konkurence, kurai vajadzētu vairot kvalitāti, tomēr nozares profesionāļi atzīst, ka tā nav," vakar, 10.novembrī, valdībā diskutējot par vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu, teica izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Tomēr lūgti konkrēti nosaukt, kuras ir tās izglītības iestādes, kurās notiek nekvalitatīva jauno speciālistu sagatavošana, tas netiekot darīts. "Ir jābūt drosmei pateikt, ar kuru [augstskolu] piedāvāto kvalitāti neesam apmierināti," uzsvēra ministre.

Ministre norādīja, ka gadījumā, ja netiek nosauktas konkrētas izglītības iestādes, izmaiņas pozitīvā virzienā nevar notikt.

Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzina, ka pastāv problēma ar studiju programmas akreditēšanu un to, ka vajadzīgais kvalitātes līmenis netiek sasniegts.

Valdība uzdeva Tieslietu ministrijai līdz 2017.gada beigām sagatavot normatīvos aktus valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai, informē ziņu aģentūra LETA.

Tieslietu ministrija norāda, ka kopš pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma, attīstoties brīvā tirgus ekonomikai, privātpersonu dibinātajās augstskolās pieauga tiesību zinātņu studiju programmu skaits, kas ilgtermiņā samazināja juridiskās izglītības kvalitāti valstī. Tas savukārt radīja diskusijas par nepieciešamību paaugstināt prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai.

Diskusijās secināts, ka tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji - kvalitātes kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Tāpat secināts, ka katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes.