PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 28. maijs

Vilhelms, Vilis

10798.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Pretēji opozīcijas iebildumiem valdība atbalstījusi precizētu kārtību valstij nelojālu pedagogu atlaišanai.

Ministru kabinets tālākai izskatīšanai Saeimai otrajā lasījumā atbalstīja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, precizējot gadījumus, kad no darba var atlaist valstij nelojālus pedagogus.

Šāds lēmums tika pieņemts, neņemot vērā opozīcijas politiķu iebildumus.

Ministru kabineta sēdē K.Šadurskis norādīja, ka ar Saeimas Juridiskā biroja juristiem mainīta priekšlikumu juridiskā koncepcija, definējot kādām personām ir tiesības strādāt par pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju.

Ministrs bija iesniedzis priekšlikumus, kas paredzēja sīkāk sadalīt likuma 51.pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Ministrija piedāvā atsevišķi nodalīt šajā punktā esošo pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Līdz šim likuma 51.panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus".

Šādi priekšlikums nodrošinātu to, ka tā dēvētie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiektos uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varētu tikt atbrīvoti, ja tie nepilda savu pienākumu tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Valdība atbalstīja likuma 30.panta ceturtā punkta papildināšanu ar normu, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt ne tikai persona, kurai ir nevainojama reputācija un kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, bet arī personai ir jāievēro atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegums. Ar šādu pašu piebildi papildināts arī likuma 48.pants, kas nosaka, kādas personas tiesīgas strādāt par pedagogu.

Tāpat mainīta 30.panta ceturtā punkta pirmās daļas redakcija, nosakot, ka izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālā darbība tiek novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu.

Atbalstīta arī panta sestās daļas pievienošana, tajā paredzot iespēju personai aizliegt ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu, ja likumos noteiktas kompetentas institūcijas vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma noteiktajām prasībām.

K.Šadurskis norādīja, ka, strādājot pie likuma grozījumu priekšlikumiem, ņemti vērā visi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izteiktie priekšlikumi. Tāpat ir izveidots tāds juridiskais formulējums, ko atbalsta visi iesaistītie juristi, informē aģentūra LETA.

"Izglītības likuma grozījumi ir labs kopdarba piemērs, kur valdība kopā ar Saeimu nonāca pie kopīga risinājuma," vērtēja ministrs.

K.Šadurskis skaidroja, ka ar grozījumiem likumā tāpat Ministru kabinetam deleģētas funkcijas izstrādāt precīzu kārtību, kā nodrošināt procesu norisi, - nepieciešams precizēt Izglītības kvalitātes valsts dienesta, kā arī MK kompetences saistībā ar izglītības akreditāciju, kā arī ārkārtas akreditāciju.

K.Šadurskis gan neizslēdz, ka likumprojekta izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā neizpaliks bez opozīcijas deputātu kritikas, īpaši ņemot vērā, ka vairākas partijas bija iesniegušas priekšlikumus tā dēvētos lojalitātes grozījumus no likumprojekta izslēgt.

Likumprojekts izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.

Patlaban Izglītības likums paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību un kritērijus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai, ko veic Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Vienlaikus normatīvais regulējums pašreiz neparedz tiesības tieši ietekmēt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga darbību, ja tā vērtējama kā prettiesiska un nelojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī pedagogs nepilda Izglītības likumā noteiktos pienākumus, veidojot nepareizu izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka tādējādi var tikt ietekmētas valsts un sabiedriskās intereses, radīts risks demokrātijai, drošībai un attīstībai nākotnē, kā arī īstenots valsts izglītības standartam neatbilstošs izglītības process, ietekmēta izglītības kvalitāte, tiesiskums un valsts izglītības standartos noteiktā izpilde. Tā rezultātā neracionāli var tikt izlietoti arī valsts budžeta finanšu līdzekļi izglītības jomā, tostarp pedagogu darba samaksas finansēšana.

Latvijas izglītības iestāžu akreditācijas prakse liecina, ka saistībā ar iestādes darba organizāciju, vadību un kvalitātes nodrošināšanu nepietiekams vērtējums periodā no 2011.gada līdz 2016.gada 1.septembrim ir bijis 32 profesionālās izglītības iestādēm un 19 vispārējās izglītības iestādēm. Savukārt IKVD Uzraudzības departaments pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā saņēma ne vairāk kā desmit iesniegumus, kuru saturs varētu būt saistīts ar likumprojektā iekļautajiem jautājumiem.