Cietušie un viņu vecāki policijā nereti vēršas tikai tad, kad nodarījumam ir nopietnas sekas. Valsts policija aicina vecākus sekot līdzi bērnu uzvedībai gan ģimenē, gan skolā un savlaicīgi ziņot par vardarbības gadījumiem. Tāpat policijā tiek izstrādāta programma, kuras mērķis ir vairot pedagogu zināšanas par efektīvu rīcību, saskaroties ar vardarbību bērnu vidū, informē Dairis Anučins, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists.

Valsts policija (VP) 2015. gada mācību sākumā, septembrī un oktobrī, ir reģistrējusi 65 fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumus skolās. Tas ir nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā, kad attiecīgajā laika posmā reģistrēti 67 vardarbības gadījumi skolās.

Latvijā ir ap 600 skolu, savukārt policijā reģistrēto vardarbības gadījumu skaits ik gadu ir aptuveni četras reizes mazāks. Policijas pieredze gan liecina, ka patiesais vardarbības gadījumu skaits ir lielāks, jo par tiem ne vienmēr tiek ziņots. Bieži šādi gadījumi tiek risināti, iesaistītajām pusēm izrunājot notikušo, lai pasargātu skolas reputāciju un taupītu savu laiku, taču ne vienmēr tas garantē rezultātu.

Nereti cietušie vai to vecāki kavējas ar ziņojumu sniegšanu, baidās ziņot policijai vai neuzskata nodarījumu par pietiekami nopietnu. Policija saņem ziņojumus no ārstniecības iestādēm par bērniem, kas guvuši miesas bojājumus, taču iesniegumi no vecākiem netiek saņemti.

"Par vardarbību uzreiz ir jāziņo policijai, jo to veikušā skolēna uzvedības maiņa visticamāk nenotiks ne mēneša, ne gada laikā," norāda VP Prevencijas vadības nodaļas (PVN) priekšnieks Andis Rinkevics. "Vardarbībai skolās pastāv recidīvs - vieni un tie paši skolēni vairākkārt veic līdzīgas, fiziskas vai emocionālas, vardarbīgas rīcības. Tas nozīmē, ka pedagogi laicīgi neziņo par šo skolēnu pārkāpumiem vai nepamana vardarbību."

Policija aicina pedagogus sadarboties ar sociālajiem dienestiem, jo bieži vardarbībā iesaistīti bērni un jaunieši no nelabvēlīgām ģimenēm - sociālo dienestu darbiniekiem var būt lielāka pieredze darbā ar riska grupas jauniešiem.

VP PVN šobrīd arī strādā pie skolu drošības programmas, kuras mērķis ir, sadarbojoties ar skolu direktoriem un pedagogiem, palielināt to spējas novērtēt vidi skolā un efektīvāk rīkoties gadījumos, kad konstatēta vardarbība.

Policijas pieredze liecina, ka biežākie vardarbības izpausmes veidi ir kautiņi, naudas izspiešana, apsmiešana un pazemojumi kā klātienē, tā sociālajos tīklos. Jaunāko klašu skolēni biežāk vēršas pēc palīdzības pie pedagogiem un vecākiem, tāpēc policija par šiem gadījumiem uzzina vairāk. Turpretī vecāko klašu skolēni biežāk paši cenšas atrisināt savas domstarpības, neiesaistot ne policiju, ne vecākus, ne pedagogus. Tāpēc vecāko skolēnu vidū vardarbība ir apslēptāka.