PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

10242.jpeg
Foto: vadimgozhda / da 123RF
Pienācis tas brīdis, kad Latvijas izglītības satura reforma kļuvusi par obligātu laikmeta prasību, uzskata Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Turpmākajos gados nepieciešams veikt pārmaiņas pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības mācību saturā, attīstot uz kompetencēm balstītas prasmes, intervijā aģentūrai LETA stāstīja G.Catlaks.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) iecerējis sākt apjomīgu reformu, ieviešot uz kompetencēm balstītu mācību saturu. Turpmākajos gados paredzētas pārmaiņas pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības mācību saturā, attīstot tādas kompetences kā mācīšanās mācīties, matemātika, dabaszinātnes un tehnoloģijas, saziņa dažādās valodās, sociālā un pilsoniskā kompetence, pašizziņas, pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības, digitālā un kultūras izpratnes kompetence.

G.Catlaks stāsta, ka kompetencēs balstītais mācību saturs, ko plānots ieviest līdz 2022.gadam, izmantojot Eiropas Sociālā fonda projekta laikā iegūtos 14 miljonus eiro, paredz mehānismu pedagogu sagatavošanai, jo viņu līdzdalība ir visbūtiskākais elements. Reformas gaitā 2018.gadā ir paredzēts īstenot pilotprojektu, kurā tiktu iesaistītas 80 skolas no visiem Latvijas segmentiem, izveidojot pedagogu komandas, kuras aprobē jaunos standartus, pieejas un materiālus.

"Tad attiecīgi sekotu 6000 Latvijas skolotāju tālākizglītības process, kas, pēc manām domām, ir pietiekami liels skaits. Lai gan tā nav pat puse no Latvijā esošajiem pedagogiem, ir pamats domāt, ka būs pozitīvs iznākums," atzina G.Catlaks.

Tomēr G.Catlaks piebilda, ka nākotnē mācību saturs nebūs vieglāks, jo kompetenču pieeja to nekādi nepadara vieglāku, tā ir pat grūtāka. Tā daudz vairāk liks izmantot individuālo pieeju ar katra bērna atšķirīgo progresu un to, kādā veidā skolēns iet cauri šim uzdevumu blokam vai lokam. Būs liela nozīmē tehnoloģijām, jo nozīmīga loma tiks piešķirta moderno tehnoloģiju izmantošanai izglītības procesā, kas pieļauj elastīgumu un individuālāku uzdevumu uzdošanu konkrētam skolēnam.

"Tas, ka bērniem būs jāapgūst šajā tradicionālajā izpratnē mazāks informācijas daudzums, ir tiesa, bet viņiem vienlaikus būs daudz vairāk jāiedziļinās informācijā, lai risinātu uzdevumus un strādātu pie projektiem, veidojot prasmes, kā pašiem iegūt un apstrādāt informāciju. Es neteiktu, ka tas ir vieglāk, gluži pretēji - tas ir grūtāk, bet tā ir liela paradigmas maiņa, jo skolotājs neiedos visu gatavu priekšā. Mēs no augstskolām un dažādu nozaru pārstāvjiem dzirdam, ka jaunieši nespēj individuāli strādāt ar informāciju, nespēj rast risinājumus, kā iegūto informāciju izmantot, jo faktiski tas ir tas, ko no mums dzīvē sagaida, - spēju strādāt ar informāciju, spēju strādāt kolektīvā, sadarboties, atrast un panākt risinājumus, formulēt un saskaņot viedokļus," stāsta G.Catlaks.

Stāstot par jauno mācību saturu, VISC vadītājs atzīst, ka tā ieviešanā var parādīties arī vājie punkti, bet tas esot normāli, jo tā notiek jebkura procesa ieviešanas stadijā. Tos esot grūti prognozēt, lai gan VISC ar tiem rēķinās, jo daudz kas būs atkarīgs no tā, kā taps šie jaunie standarti, kā tos uztvers cilvēki.

"Varu teikt, ka mēs tos veidosim tik labi, cik varēsim. Protams, jauno standartu ieviešanā varētu būt vājie punkti, jo minētais projekts ir ļoti izaicinošs. Tomēr būtiskākais mums ir panākt, lai Latvijas pedagogu vairākums pieņemtu šo kompetenču pieeju, to saprastu, izprastu un gribētu lietot. Un te mēs nonākam pie kompetences definīcijas, jo tā ietver zināšanas, prasmes un attieksmes, kuras balstās uz vērtībām un gribu. Te galvenais instruments ir motivācija, jo piespiest mēs nevienu nevaram, pat ar nevienu normatīvo aktu," atzina G.Catlaks.