Tagad viņa personīgajā lietā paliks vien ieraksts par sliktu uzvedību, taču žurnāls The Christian Science Monitor norāda - šis gadījums lieku reizi apliecina, ka daudzās skolās pieņemtā nulles tolerances politika pret dažādiem pārkāpumiem nedarbojas, kā vajadzētu.
Kenonsitijas Linkolna vārdā nosauktās zinātnes un tehnikas skolas nosaukums, kā arī tās audzēkņa sešus gadus vecā Hantera Jeltona (Hunter Yelton) vārds gandrīz nepārtraukti tiek locīts amerikāņu medijos. Par klasesbiedrenei sniegtu skūpstu zēns tika sodīts ne tikai ar aizliegumu vairākas dienas apmeklēt skolu, bet arī personīgajā lietā iekļautu ierakstu par seksuālu uzmākšanos. ASV tas ir ļoti nopietni un šāds ieraksts nākotnē var atstāt lielu negatīvo iespaidu uz puikas karjeru, kaut arī viņam pagaidām pat nav lielas nojausmas par seksuālām lietām. Tādēļ ir saprotams zēna mātes Dženiferas Saundersas (Jennifer Saunders) gandarījums par panākto kompromisu ar skolas apgabala vadību - Hantera rīcība tagad tiek kvalificēta vienkārši kā slikta uzvedība.
Lielākā daļa amerikāņu sabiedrības, kas interesējās par šo notikumu, pārliecinoši nostājās zēna un viņa vecāku pusē. Ir absurdi, ka sešus gadus vecu puiku apsūdz seksuālā uzmācībā, un kas gan slikts, ja viņš galanti noskūpstījis meitenes roku - uzskata aizstāvji. Taču stāstam ir divas puses. Meitenes māmiņa Džeida Māstersa - Ounbija (Jade Masters-Ownbey) laikrakstam Canon City Daily Record skaidrojusi, ka Hanters pie viņas meitas bučoties līdis regulāri, neraugoties uz to, ka meitene skaidri paudusi savu nepatiku pret šādu uzmācību. "Man pat nācās meitai mācīt, kā rīkoties gadījumos, ja viņa nevēlas, lai kāds viņai pieskartos. Taču puiku tas neatturēja," sacījusi Dž. Māstersa - Ounbija, kura uzskata, ka zēns sodīts absolūti pamatoti. Viņa gan atzinusi, ka ir grūti traktēt viņa uzvedību - vai tā ir seksuāla uzmācība, vienkārša neaudzinātības pazīme vai nespēja savaldīt savas emocijas.
Vairāki The Christian Science Monitor aptaujātie izglītības eksperti uzsvēruši, ka skandāls izcēlies tikai tādēļ, ka skolas vadība, neiedziļinoties notikušā niansēs, apstākļos un iemeslos, likusi lietā bēdīgi slaveno nulles tolerances politiku, kas paredz bargus sodus par niecīgiem pārkāpumiem. Arkanzasas universitātes profesors Pols Hjūits (Paul Hewitt) norādījis, ka šīs politikas realizēšana bieži vien noved pie dažādiem pārpratumiem, kas plaši tiek apspriesti sabiedrībā. Ne reizi vien amerikāņus pārsteigušas vēstis par to, ka jaunāko klašu skolēni atstādināti no mācībām par to, ka pārkāpuši ģērbšanās noteikumus, no papīra vai plastilīna izgatavojuši kaut ko rotaļu ieročiem līdzīgu, kā arī izdarījuši kādus citus nebūtiskus pārkāpumus. Bijušais skolotājs un izglītības speciālists Teds Vahtels (Ted Wachtel) uzskata, ka nulles tolerances politika un bargie sodi ir viens no iemesliem, kādēļ nesamazinās to jauniešu skaits, kuri pamet mācības. Tā vietā, lai viņus uzreiz sodītu, būtu nepieciešams izrunāt problēmas, kā arī pārliecināt skolēnus, ka viņi rīkojušies nepareizi.
