Tas nozīmē nopietnas izmaiņas izglītības sistēmā, taču radiostacijas Deutsche Welle aptaujātie speciālisti brīdina, ka pret plānu var iebilst skolēnu vecāki. Viens no ekspertiem norādījis, ka ideja ir līdz galam nepārdomāta un tai ir tikai politiski iemesli - proti, federālās zemes valdības vēlme nodemonstrēt, ka tai ir ilgtspējīga vīzija par reģiona attīstību.
Apšauba bilingvālās izglītības plānu Vācijā

Zāras federālā zeme atrodas Vācijas dienvidrietumos un robežojas ar Franciju. Ar šo valsti to saista arī kopīga vēsture - pēc nacistiskās Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā Zāra bija Francijas protektorāts un tikai pēc 1957. gadā notikušā referenduma atkal pievienojās Vācijai. Mūsdienu Eiropā robežas pamazām izzūd, un tieši šiem procesiem uzmanību pievērsusi Zāras premjerministre Annegrēta Krampa - Karrenbauere (Annegret Kramp-Karrenbauer), kura paziņojusi par federālās zemes valdības plānu ieviest bilingvalitāti, jeb citiem vārdiem sakot, panākt, ka 2043. gadā Zāras iedzīvotāji par savu dzimto valodu uzskatīs gan vācu, gan franču valodas.
"Mēs ceram, ka tie bērni, kuri dzimst šogad, jau augs bilingvālā vidē," sarunā ar Deutsche Welle sacījusi premjeres pārstāve Kristīne Klosa (Christine Klos). Pirmais solis būs franču valodā runājošu darbinieku nolīgšana darbam pirmsskolas izglītības iestādēs, savukārt visās pamatskolās franču valodu sāks mācīt jau no pirmās klases, bet vidusskolā ievērojami palielinās franču valodas stundu skaitu. Jāpiebilst, ka jau tagad Zāras federālajā zemē ir samērā liels to skolēnu skaits – 58%, kuri kā pirmo svešvalodu izvēlas apgūt franču valodu. Vidēji Vācijā franču valodai kā pirmajai svešvalodai priekšroku dod tikai 19% skolēnu, raksta Deutsche Welle interneta mājaslapa. Zārā ir ierīkoti arī vairāki bilingvālie bērnudārzi un skolas, kas pat izsniedz īpašus diplomus, tāpēc var uzskatīt, ka zināms pamats radikālākām pārmaiņām jau ir ielikts.
Tomēr Ludvigsburgas pilsētā Vācijas - Francijas institūta direktors Franks Bāsners (Frank Baasner) uz šo plānu raugās samērā skeptiski. Viņš atgādina, ka pirms dažiem gadiem Bādenes - Virtembergas (vēl vienas federālās zemes, kas robežojas ar Franciju) valdība jau paziņoja par nodomu noteikt franču valodas apguvi par obligātu visiem skolēniem. Pret šo ideju tomēr iebilda liela daļa sabiedrības - skolēnu vecāki uzskatīja, ka nav pareizi liegt izvēlēties, kādu svešvalodu apgūt. Diskusiju laikā tika norādīts, ka pasaulē lielāku izplatību gūst angļu valoda un, uzspiežot franču valodas apguvi, valdība skolēnus padara nākotnē mazāk konkurētspējīgus. Lielā spiediena rezultātā Bādenes - Virtembergas valdība paklusām atteicās no sava plāna, atgādina F. Bāsners. Viņš Zāras federālās zemes premjeres iniciatīvu saista ar politiskiem mērķiem. Zārā dzīvo tikai aptuveni miljons cilvēku, tā ir mazākā no 16 Vācijas federālajām zemēm un politiķu aprindās ne reizi vien izskanējušas runas, ka Zāru būtu finansiāli lietderīgāk apvienot ar kādu no kaimiņu zemēm. "Valdība vienkārši vēlas veikt rebrendingu, nodemonstrēt, ka Zāras federālā zeme ir unikāla," skaidro F. Bāsners.