Šobrīd viss ir kā sociālisma gados  - lielākā daļa čigānu mācās atsevišķi no ungāru bērniem un skolās ir vērojamas segregācijas pazīmes. Ziņu aģentūra AFP raksta, ka čigānu tautības skolēni ir koncentrēti mazāk prestižajās skolās, bet sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka viņiem nepieciešama īpaša pieeja, jo čigānu skolēniem mācības padodoties grūtāk, nekā ungāru bērniem.

Kā piemēru AFP min kādu no Ģenģešas pilsētas skolām - to apmeklējot, radies iespaids, ka lielākā daļa no 5 līdz 18 gadus vecajiem skolēniem ir romu tautības bērni. Skolas direktore Eva Katalina Darutita (Eva Katalin Darudit) gan atsakās to apstiprināt, norādot, ka "likums liedz iedalīt skolēnus pēc etniskās piederības". Tomēr viņa atklāj, ka daudzās klasēs ir specializēta mācību programma, kas paredzēta tiem bērniem, kuri nespēj apgūt standarta programmu. Runājot par skolēniem, E. K. Darudita arī piebilst, ka 60-70% bērnu nāk no "nelabvēlīgām ģimenēm" - AFP norāda, ka šo terminu ļoti bieži izmanto, runājot par čigānu minoritāti Ungārijā. No aptuveni 10 miljoniem Ungārijas iedzīvotāju aptuveni 8% ir romu tautības pārstāvji.

"Šāda veida skolās vidēji vairāk nekā 90% skolēnu ir čigāni, taču tikai nedaudziem patiešām ir tādas problēmas ar zināšanu apguvi, ka nepieciešama īpaša pieeja," saka fonda Iespēja no nelabvēlīgajām ģimenēm nākušajiem bērniem vadītāja Eršebeta Mohači (Erzsebet Mohacsi). Viņa pati pēc tautības ir čigāniete, viena no nedaudzajām, kura guvusi pienācīgu izglītību, un uzskata, ka ungāru sabiedrība vienkārši cenšas izolēt romu tautības bērnus. E. Mohači stāsta, ka oficiāli statistikas dati neesot pieejami, taču pēc viņas aplēsēm tikai mazāk nekā trešdaļa čigānu skolēnu mācās parastajās skolās kopā ar saviem ungāru vienaudžiem. "Vēl trešdaļa mācās skolās, kurās ir gandrīz tikai čigānu tautības bērni, tātad segregētās skolās, bet pārējiem nākas mācīties skolās, kas paredzētas bērniem ar īpašām vajadzībām," stāsta E. Mohači.

Viņa atgādina, ka pagājušā gada janvārī Eiropas cilvēktiesību tiesa apmierināja divu Ungārijas čigānu skolēnu sūdzību, atzīstot - par diskrimināciju uzskatāms fakts, ka viņiem jāmācās skolā, kas paredzēta bērniem ar īpašām vajadzībām.  Tiesas spriedumā īpaši uzsvērts, ka Ungārijā šāda attieksme uzskatāma par sistēmu. E. Mohači stāsta, ka lēmumus par to, kādā skolā mācīsies bērni, pieņem komisijas, kurās strādā skolotāji, psihologi un psihiatri. Bieži vien šo komisiju darbiniekiem ir ļoti aizspriedumaina attieksme, un lēmums par to, ka skolēnam nepieciešams mācīties speciālajā skolā, tiek pieņemts tikai un vienīgi balstoties uz etnisko izcelsmi.

Ungārijas izglītības ministrijas valsts sekretāre Roza Hoffmana (Rozsa Hoffmann) sarunā ar AFP uzsver - valdības mērķis ir panākt, lai visi Ungārijas skolēni - gan etniskie ungāri, gan čigāni -  mācītos kopā. Viņa atgādina, ka šī gada septembrī stāsies spēkā likums, kas paredz, ka  bērniem, sasniedzot trīs gadu vecumu, obligāti būs jāsāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes. Viņa norādījusi, ka pašlaik gan ekonomisku, gan loģistikas iemeslu dēļ lielākā daļa čigānu bērnu neapmeklē bērnudārzus un ar izglītības sistēmu pirmoreiz saskaras sešu gadu vecumā, kad sāk apmeklēt skolu. Ungāru vienaudži tikmēr jau ir iemācījušies gan lasīt, gan rakstīt, tādēļ kopīga mācību procesa rīkošana ir nelietderīga.