Līdz ar to cilvēkiem, kuri nevēlas, lai viņu bērni tiek audzināti reliģiozā vidē, faktiski nav nekādu alternatīvu. Izdevums National Catholic Reporter raksta, ka Īrijas valdība līdz šim nav izrādījusi vēlmi mainīt situāciju, taču tagad to rīkoties varētu piespiest Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums.

Janvāra nogalē šī tiesa, saukta arī par Strasbūras tiesu, nosprieda, ka tieši valdība ir atbildīga par kādu seksuālās vardarbības gadījumu, kas notika pirms vairākiem desmitiem gadu vienā no daudzajām katoļu baznīcas pakļautībā esošajām sākumskolām. Iepriekš Īrijas tiesa bija atteikusies atzīt varasiestāžu atbildību, uzsverot, ka incidents nav noticis valsts skolā, taču Eiropas cilvēktiesību tiesa grozījusi Īrijas tiesas lēmumu, norādot, ka valdība ir atbildīga par absolūti visu skolēnu drošību un aizsardzību - neatkarīgi no tā, uz kādiem principiem veidota izglītības sistēma. National Catholic Reporter raksta, ka sprieduma pasludināšana uzjundījusi diskusijas par to, vai nebūtu pienācis pēdējais brīdis pārtraukt baznīcas faktisko monopolu sākumskolu pārvaldīšanā. Tas veidojies vēsturiski, bet pašlaik demogrāfiskā situācija Īrijā ir būtiski mainījusies, valstī ieceļojuši cilvēki, kuri nav kristīgās ticības pārstāvji, turklāt arī paši īri aptaujās aizvien biežāk norāda, ka nav reliģiozi.

National Catholic Reporter atgādina, ka Īrijas valdība finansē izglītības iegūšanu sākumskolās, taču pašas skolas neatrodas valsts, bet gan dažādu privātu organizāciju pārvaldībā. Romas katoļu baznīca jau kopš seniem laikiem bijusi viena no ietekmīgākajām organizācijām Īrijā, tādēļ nav pārsteigums, ka tieši tā bijusi aktīvākā skolu ierīkotāja. Pašlaik aptuveni 90% no sākumskolām (vairāk nekā 2500 skolu) atrodas tieši katoļu baznīcas kontrolē. Aptuveni 5% sākumskolu darbojas protestantu baznīcas paspārnē un tikai 4% skolu jeb 68 mācību iestādes (gandrīz visas atrodas pilsētās) ir bezpeļņas organizācijas Educate Together izveidotas un nav reliģiozas.

Martins Lēnhērs (Martijn Leenheer), kurš uz Īriju no Nīderlandes pārcēlies pirms astoņiem gadiem un sevi sauc par ateistu, stāstījis, cik grūti viņam bijis atrast savam dēlam piemērotu skolu. Ciemata skolā, kas atradusies katoļu baznīcas pakļautībā, reliģija esot integrēta teju vai katrā mācību priekšmetā. "Piemēram, bioloģijas stunda tiek uzsākta ar paziņojumu, ka puķes ir radījis Dievs. Dievs tiek piesaukts pat matemātikas stundās," stāstījis vīrietis. Lai gan M. Lēnhēram izdevies panākt, ka viņa dēls drīkst nepiedalīties reliģijas mācības stundās, vēlāk tomēr noskaidrojies, ka viņam nāksies kopā ar citiem skolēniem piedalīties lūgšanās. Galu galā M. Lēnhērs bijis spiests pamest darbu un kopā ar ģimeni pārcelties uz pilsētu, lai dēls varētu apmeklēt Educate Together skolu, kur reliģija netiek uzspiesta.

Organizācijas Īrijas ateisti (Atheist Ireland) pārstāve Džeina Donelija (Jane Donnelly) skaidrojusi, ka tādu ģimeņu, kas saskārušās ar šo problēmu, esot daudz un ne visām ir iespēja mainīt dzīvesvietu. Viņa atsaucas uz Īrijas izglītības pārvaldes veikto pētījumu, kas liecina, ka 8% skolēnu vecāku labprātāk izvēlētos, lai viņu bērni mācītos skolā, kas nav saistīta ar reliģiozām institūcijām - ja vien būtu šāda iespēja. Dž Donelija izteikusi cerību, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums varētu palīdzēt veikt nepieciešamās reformas izglītības sistēmā. "Ir daudz cilvēku, kuriem nav citu iespēju, kā sūtīt bērnus vietējā skolā, kas parasti ir katoļu skola. Ja valsts ir atbildīga par izglītības nodrošināšanu, tai arī jāgarantē, lai skolā tiktu ievērotas cilvēktiesības un nenotiktu nekāda reliģiskā diskriminācija," intervijā National Catholic Reporter sacījusi Dž. Donelija.