PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 07. maijs

Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

6432.jpeg
Foto: racorn / 123RF
Daudzu ASV skolu vadītāji, kuri saskaras ar nepieciešamību samazināt izdevumus, uzskata, ka skolas var droši atteikties no pilnas slodzes medicīnas māsu pakalpojumiem.

Laikraksts The Philadelphia Inquirer norāda, ka šāda rīcība nav tālredzīga. Pirmkārt, ik pa laikam valsti pāršalc ziņas par kārtējo traģēdiju, kad kādam skolēnam nav laikus sniegta medicīniskā palīdzība, jo skolā nav bijis medmāsas. Otrkārt - nesen veikts pētījums apliecina, ka skolu medmāsu algošana ir izdevīga ekonomiskā ziņā.

The Philadelphia Inquirer atgādina, ka pavisam nesen pilsēta bija šokā, uzzinot, ka Džeksona pamatskolā kāds septiņus gadus vecs skolēns nomiris no iedzimtas sirdskaites. "Tagad var tikai zīlēt, vai tā būtu noticis arī gadījumā, ja skolā būtu kvalificēta pilnas slodzes medmāsa, kura nekavējoties varētu sniegt palīdzību," raksta avīze, uzsverot, ka šis gadījums ir pietiekams iemesls pievērst uzmanību medicīniskās palīdzības nodrošināšanai skolās. Oficiālie dati, uz kuriem atsaucas laikraksts, liecina, ka vairs tikai 45% amerikāņu skolu strādā pilnas slodzes medmāsas. Aptuveni 30% skolu medmāsu strādā uz pusslodzi (praksē tas nozīmē, ka viņas apkalpo vairākas mācību iestādes), bet 25% skolu medmāsu nav vispār.

Roksboro vidusskolas medmāsa Eilīna Difranko (Eileen DiFranco) Filadelfijā ir labi pazīstama. 2011. gada nogalē un 2012. gada sākumā viņa organizēja protesta akcijas pie skolu apgabala vadības ēkas, iebilstot pret to, ka finansiālu iemeslu dēļ no darba tika atlaistas gandrīz 50 skolu medmāsu. Toreiz masveida atlaišanas apturēt neizdevās un arī pašlaik situācija pēc E. Difranko domām nav būtiski uzlabojusies - to skolu skaits, kuras iztiek bez medmāsām, šobrīd gan nepalielinās, taču mazāks nekļūst arī to mācību iestāžu skaits, kur netiek nodrošināti medmāsu pakalpojumi. E. Difranko stāsta, ka jau pieminētajā Džeksona pamatskolā nesen tikai laimīgas sakritība dēļ izdevās glābt kādu zēnu, kurš zaudēja samaņu un pārstāja elpot - incidenta brīdī skolā atradās kāda brīvprātīgā palīdze, atvaļināta medmāsa, kura prata veikt mākslīgo elpināšanu. "Taču tā bija tikai veiksme," piebilst medmāsa.

Viņa arī norāda, ka skolu vēlme ieekonomēt rada liekas problēmas glābšanas dienestam. "Glābēji uz tālruni 911 regulāri no skolām saņem zvanus par pārsistiem un asiņojošiem deguniem, skrambām, kas gūtas krītot, kā arī līdzīgām traumām, kuru ārstēšanai nav nepieciešama neatliekamā palīdzība. Taču skolās nav neviena, kas varētu cietušajiem palīdzēt," skaidro E. Difranko. Pētījumā, kas nesen publicēts izdevumā Journal of American Medicine Association Pediatrics, norādīts, ka, valstiski lēšot, vēlme ieekonomēt uz skolu medmāsu algām izvēršas krietni lielākos finansiālos zaudējumos. Pētījums veikts Masačūsetsas štatā, kur jau pirms vairākiem gadiem štata valdība finansēja speciālu programmu, nodrošinot, ka katrā skolā uz pilnu slodzi strādā pa medmāsai. Pētījuma autore Anne Šīca (Anne Sheetz) aplēsusi, ka gada laikā 933 skolu medmāsām samaksāta kopējā alga 79 miljonu dolāru apmērā. Noskaidrots, ka šajā laikā viņas sniegušas medicīnisko palīdzību, par kuru citās iestādēs kopā būtu jāsamaksā 20 miljoni dolāru. Taču pētījuma autori aplēsuši arī netiešos ieguvumus. Skolotājiem, kuriem vairs nav nācies raizēties par bērnu veselību, esot palielinājusies darba produktivitāte (tā finansiālais efekts tiek lēsts 129,1 miljona dolāru apmērā), bet vēl 28 miljoni dolāru ietaupīti tādēļ, ka vecākiem, kuru bērni cietuši skolā, nav nācies pamest darbavietu, lai steigtos viņiem palīgā - palīdzību nodrošinājušas medmāsas. Līdz ar to katrs dolārs, kas tiek iztērēts skolu medmāsu algošanai, dod 2,2 dolārus lielu ietaupījumu, secinājusi A. Šīca.