PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 06. maijs

Didzis, Gaidis

8597.jpeg
Foto: donaveh / 123RF
Amerikāņu skolēniem došanās mācību ekskursijās ir samērā ierasta nodarbe, kurai skolu budžetā naudu allaž izdodas atrast.

Taču kāda skola Menas štatā spērusi soli uz priekšu, organizējot īstas zinātniskas ekspedīcijas, kuru laikā skolēni aktīvi strādā pie kāda projekta realizācijas, iegūstot jaunas zināšanas visdažādākajās jomās un sniedzot noderīgu palīdzību vietējiem iedzīvotājiem. Interneta ziņu vietne eschoolnews.com norāda, ka šim mērķim tai izdodas sekmīgi piesaistīt finansējumu.

"Mācību ekskursijām ir pasīva blakus nozīme, tās var salīdzināt ar došanos tūrisma ceļojumā," saka Portlendas pilsētas Kaskobejas vidusskolas direktors Dereks Pīrss (Derek Pierce), uzsverot, ka ekspedīcijas nozīmē krietni padziļinātāku kādas tēmas izpēti un reālu darbu. Piemēram nesen šīs skolas skolēni pabijuši Ņujorkas Kvīnsas rajonā, kur ne tikai pētījuši 2012. gada viesuļvētras Sandy ietekmi un dokumentējuši vētras norisi, bet arī piedalījušies sabiedriski lietderīgā darbā, palīdzot tiem, kuri cietuši no dabas stihijas. Šis ceļojums bijusi daļa no plašāka, nedēļām ilgi veikta skolēnu projekta, kurā tiek pētīta globālo klimata izmaiņu ietekme uz ASV iedzīvotājiem.

Eschoolnews.com norāda, ka ekspedīcija uz Ņujorku, protams, ir kas īpašs, jo ikdienā līdzīgi ceļojumi parasti tiek rīkoti Portlendas pilsētas robežās vai tuvākajā apkaimē. Piemēram, vienā no projektiem devītās klases skolēni nodarbojas ar skolas vēstures izzināšanu, tiekoties ar tās kādreizējiem absolventiem. Taču šīs izglītošanas sistēmas pamata principi paliek nemainīgi - tie paredz pavisam praktisku problēmu risināšanu, darbu ārpus klašu telpām un ciešu sadarbību ar kādas konkrētas kopienas pārstāvjiem.

"Viss sākas ar to, ka mēs pamudinām skolēnus iedziļināties kādā viņiem nepazīstamā jautājumā. Mēs kaut ko apskatām, uzaicinām uz skolu vairākus ekspertus, šādā veidā pamodinot skolēnos interesi, vēlmi par šo lietu uzzināt ko vairāk," stāsta D. Pīrss. Nākamajā posmā ar skolēnu grupām strādā skolotāji, sniedzot noderīgu fona informāciju, bet pēc tam jau paši skolēni ķeras pie izpētes darba. Devīto klašu audzēkņi strādā lielākās grupās, bet vecāko klašu skolēni savus projektus nereti veic patstāvīgi, turklāt reizēm, kā īsti uzņēmēji, paši domā, kā piesaistīt tiem nepieciešamos līdzekļus, ja projekts prasa, piemēram, došanos uz citu štatu. 

Skolas direktors uzsver, ka šāda sistēma prasa īpašu sagatavotību arī no skolotājiem - viņiem jābūt gataviem strādāt komandā, radoši domāt par to, kādā veidā katrs mācību priekšmets integrējams kopējā ekspedīcijas plānā. Tādēļ bieži tiek rīkotas skolotāju apspriedes un sapulces, pedagogiem ir gana daudz laika, lai iegūtu jaunas zināšanas un uzlabotu savu profesionalitāti. Atšķirībā no daudzām citām skolām, kur skolotājs savu priekšmetu var mācīt gan devītajai, gan divpadsmitajai klasei, Kaskobejas vidusskolā katrs pedagogs strādā tikai ar konkrēta vecuma skolēniem, stāsta D. Pīrss. "Tas, cik veiksmīgs ir katra skolotāja darbs, atkarīgs ne tikai no viņa paša, bet arī no kolēģiem," uz darba īpatnībām šajā skolā norāda direktors.