PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

6303.jpeg
Lielbritānijā sākusies kampaņa, kuras mērķis ir pārliecināt vecākus atteikties no bērnu sūtīšanas internātskolās.

Sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuru vidū ir arī mediķi, uzskata, ka šādās skolās augošie bērni biežāk tiek pakļauti varmācībai un savdabīgo internātskolu tikumu un tradīciju dēļ izaug par mazāk iejūtīgiem cilvēkiem. Savukārt internātskolu sistēmas aizstāvji uzsver, ka kritiķi atrodas pagātnes stereotipu varā un mūsdienās mācības internātskolās nenozīmē nedz dzelzs disciplīnu, nedz atsvešināšanos no ģimenes, raksta avīze The Guardian.

Psiholanalītiķe Sjūzija Orbaha (Susie Orbach), parlamenta deputāts Berijs Šīrmens (Barry Sheerman), rakstniece Ei. El. Kenedija (A.L. Kennedy), kinorežisors Dons Boids (Don Boyd) - tie ir tikai daļa no pazīstamiem ļaudīm, kuri parakstījuši laikrakstā Sunday's Observer publicēto atklāto vēstuli. Tajā uzsvērts, ka mācības internātskolās nodara neatgriezenisku kaitējumu bērnu garīgajai veselībai, turklāt internātskolas veidojušās laikā, kad bijusi izteikta šķiru sistēma, kas mūsdienu pasaulē vairs neesot aktuāli. The Guardian piebilst, ka internātskolu audzēkņu skaits Lielbritānijā ar katru gadu palielinās. Pašlaik aptuveni 69 000 bērnu mācās privātajās internātskolās (tajās vidējā mācību maksa ir 25 000 sterliņu mārciņu jeb vairāk nekā 30 000 eiro gadā), bet vēl aptuveni 5000 skolēnu apmeklē valsts internātskolas.

Vēstule atklātībā nonākusi neilgi pēc tam, kad Observer publicēja rakstu par to, ka internātskolas joprojām pastāv neoficiāli uzvedības kodeksi, kas gados vecākiem skolēniem dod varu pār jaunākajiem, bet šajās skolās augošie bērni nebauda pietiekamu ģimenes mīlestību, kas atstāj neizdzēšamu iespaidu uz viņu tālāko dzīvi. Sabiedriskās organizācijas Boarding School Action pārstāve Sallija Freizere (Sally Fraser), kura aktīvi līdzdarbojās, lai atklātā vēstule tiktu publicēta, sarunā ar The Guardian stāstījusi, ka viņas vīrs savulaik mācījies internātskolā un joprojām izjūt zināmu sindromu, tādēļ viņa tikai šausmīgākajos murgos iedomātos sūtīt savus bērnus internātskolā. "Tur bērniem nav bērnības, tiek darīts viss iespējamais, lai viņus pēc iespējas ātrāk pārvērstu par pieaugušajiem. Tā ir vide, kurā jāadaptējas un jācenšas izdzīvot, kur bērni visu laiku tiek nodarbināti, lai viņiem nebūtu laika izjust skumjas," skaidrojusi S. Freizere. Viņu atbalsta Eseksas universitātes psihoterapeits Endrjū Semjuelss (Andrew Samuels), kurš skaidro, ka internātskolās spēj veiksmīgi izdzīvot tikai tie, kuri pieņem spēles noteikumus, kļūst par vienu no bara dalībniekiem. "Kad šādi bērni izaug, viņi nekad nespēs izjust empātiju pret kādu, nespēs saprast, kā cilvēks var justies izmisis, jo bērnībā ir izauguši vidē, kas neko tādu nepieņem," viņš sacījis.

Šādam vērtējumam kategoriski nepiekrīt Lielbritānijas internātskolu asociācijas (BSA) priekšsēdētājs Rejs Makgoverns (Ray McGovern), kurš vada vienu no 37 valsts internātskolām Hertfordšīrā. Viņš uzskata, ka internātskolas piedāvā lielisku iespēju iegūt izglītību, turklāt mūsdienās bērni uz tām netiekot sūtīti piespiedu kārtā. "Mūsdienās bērni piedalās lēmumu pieņemšanā, bet skolas, pirms uzņemt jaunus audzēkņus, pārliecinās par to, vai spēs izpildīt viņu vēlmes un vajadzības, tāpat administrācijas vērtē, vai konkrētais bērns spēs iejusties internātskolas atmosfērā," stāstījis R. Makgoverns. Intervijā The Guardian viņš arī norādījis, ka runas par "dzelzs disciplīnu", kas valdot internātskolās, esot tikai sens stereotips - bieži vien internātskolu darbiniekiem nākoties to skaidrot arī vecākiem, kuri vēlas, lai viņu atvases tiktu savaldītas un radinātas pie kārtības. Arī bērnu atsvešināšanās no ģimenēm neesot liela problēma - galu galā vairs nav XIX gadsimts. "Starp visiem skolēniem varbūt ir daži, kuri ierodas skolā mācību semestra sākumā, bet uz mājām dodas tikai brīvlaikā. Lielākā daļa bērnu brīvdienas pavada kopā ar vecākiem, turklāt tagad taču viņiem ir iespēja izmantot mobilos tālruņus un citus saziņas līdzekļus, tādēļ par komunikācijas trūkumu ar ģimenēm nav pat vērts runāt," viņš uzskata.