Tajos viņi vairākas nedēļas dzīvoja savu vēstuļu draugu ģimenēs un uzlaboja svešvalodu zināšanas. Pašlaik šādi braucieni pieejami ne vairāk kā 40% Lielbritānijas skolu, liecina Britu padomes pētījums, par kuru vēsta raidkorporācija BBC un laikraksts The Independent.
Britu skolēniem mazāk iespēju doties apmaiņas braucienos

Britu padome aptaujājusi vairāk nekā 450 skolas Anglijā, Velsā un Skotijā, secinot, ka tikai 39% no tām audzēkņiem piedāvā iespēju doties apmaiņas braucienos. Turklāt pētījuma rezultāti liecina, ka daudz mazākas izredzes apmeklēt ārzemes un vismaz kādu laiku nodzīvot svešā un nepazīstamā vidē ir valsts skolu audzēkņiem. Vairāk nekā 77% privāto mācību iestāžu paziņojušas, ka tās šādus braucienus turpina organizēt, bet ar to pašu var lepoties tikai 30% valsts skolu. Kā galvenie iemesli, kādēļ apmaiņas braucieni vairs netiek rīkoti, tiek minēts gan tas, ka vecāki raizējoties par bērnu drošību ārzemēs, gan tas, ka mācību programmas piesātinātības dēļ nav iespējams izbrīvēt laiku šādiem skolēnu ceļojumiem, kā arī jau ierastais naudas trūkums. Aptuveni 27% skolu gan organizējot saviem audzēkņiem ekskursijas uz ārzemēm, taču svešvalodu apgūšanas ziņā tās nav īpaši efektīvas - skolēni dzīvo viesnīcās un lielākoties kontaktējoties savā starpā, nevis ar tās valsts iedzīvotājiem, kurā ieradušies.
Gan Britu padomes amatpersonas, gan skolotāji kritizējuši jauno kārtību, norādot, ka nav pārsteigums - aizvien mazāk un mazāk britu jauniešu kārto eksāmenus svešvalodās, bet starptautiskajos reitingos svešvalodu prasmes ziņā briti Eiropā stabili ieņem vienu no pēdējām vietām. "Pat mūsdienu tīklošanas laikmetā tik izplatītā sazināšanās internetā nevar aizstāt to pieredzi, ko jaunietis iegūst kaut vai uz īsu laiku nonākot patiesā svešvalodas vidē. Tā ir iespēja strauji uzlabot savas valodas zināšanas, kā arī iemācīties raudzīties uz dzīvi no citas kultūras skatupunkta," sarunā ar BBC sacījis kādas Kentas grāfistes vidusskolas direktors Īens Boukhems (Ian Bauckham). Viņš atcerējies personīgo pieredzi, kad pēc vairāk nekā trīsarpus gadu ilgas franču valodas mācīšanās skolā devies ciemos pie sava vēstuļu drauga Francijā un, dzīvojot viņa ģimenē, sapratis, ka īsti šo valodu nezina. "Skolā mums svešvalodu mācīja diezgan formāli, tradicionālā veidā. Bet, nodzīvojot tikai divas nedēļas Francijā, es konstatēju, ka valodas zināšanas būtiski uzlabojušās, es jau spēju runāt raitāk un tekošāk," stāstījis Ī. Boukhems.
Protams, ka mūsdienās ir iespējams kaut ik dienas praktizēties svešvalodā, tiešsaistē sazinoties ar kādu ārzemēs dzīvojošu draugu vai paziņu, taču vidējās un vecākās paaudzes ļaudis apmaiņas braucienus un dzīvošanu ģimenēs atceras ar lielu nostalģiju. Britu padomes darbiniece Vikija Go (Vicky Gough), kura šajā organizācijā atbild tieši par izglītību, stāstījusi, ka pārrunājusi šo jautājumu ar saviem kolēģiem. Izrādījies, ka ikviens no viņiem savulaik piedalījies kādā apmaiņas braucienā, taču viņu bērniem šādu iespēju skola vairs nav piedāvājusi.