PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

5859.jpeg
Foto: pressmaster / 123RF
Britu skolotāju vidū pieaug neapmierinātība ar eksāmeniem, kas jākārto sākumskolu audzēkņiem, un viena no skolotāju arodbiedrībām jau piedraudējusi boikotēt pārbaudījumus, ko tā uzskata par bezjēdzīgiem.

Laikraksts The Guardian atgādina, ka 2010. gadā aptuveni ceturtajā daļā valsts sākumskolu pārbaudījumi skolotāju boikota dēļ nenotika, tomēr valdība un izglītības ministrija joprojām nav uzskatījušas par nepieciešamu tos oficiāli atcelt.

Nacionālās skolotāju savienības (NUT) gadskārtējā konferencē plašu kritiku izpelnījušies divi eksāmeni, kurus jākārto britu sākumskolu audzēkņiem. Pirmais no tiem ir lasītprasmes eksāmens, kas tiek rīkots sešus gadus veciem bērniem, bet otrais - gramatikas eksāmens, kas jākārto 11 gadus veciem bērniem. Lai gan eksāmeni britu sākumskolās tiek organizēti jau kopš 1995. gada, šie divi pārbaudījumi ir ieviesti šajā mācību gadā,  un tie ir piepildījuši skolotāju pacietības kausu, raksta The Guardian.

Birmingemas pamatskolas skolotāja Džoana Edvardsa (Joan Edwards) sarunā ar The Guardian sacījusi, ka viņa, tāpat kā daudzi citi skolotāji, šiem pārbaudījumiem nesaskata jēgu. It sevišķi tas attiecināms uz sešus gadus veco bērnu lasītprasmes pārbaudi, norādījusi pedagoģe, atgādinot, ka virkne zinātnisko pētījumu jau sen apliecinājusi, ka šādā vecumā bērnu attīstības līmenis var ievērojami atšķirties, un nav korekti salīdzināt viņu spējas. Dž. Edvardsa skaidrojusi, ka pārbaudījumu dēļ skolotājiem nākas gandrīz visu uzmanību pievērst tam, lai iemācītu bērnus lasīt, novārtā pametot citus viņu attīstības aspektus. "Mēs, skolotāji, vēlētos bērniem sniegt līdzsvarotāku izglītību. Gribam, lai viņiem pietiktu laika nodarboties arī ar mākslu un mūziku, attīstīt savas radošās spējas. Bet pats galvenais - mēs vēlētos, lai viņiem pašiem patiktu lasīt, lai viņi šo prasmi neizkoptu tikai pārbaudījumu dēļ," stāstījusi Dž. Edvardsa.

NUT ģenerālsekretāre Kristīne Blouvere (Christine Blower) norādījusi arī uz to, ka tie bērni, kas pārbaudījumos saņem zemāku vērtējumu, izjūt dziļu vilšanos par mācību procesu, kas no pedagoģiskā viedokļa nav pieļaujami. It sevišķi tas attiecas uz sešus gadus veciem bērniem, kuriem, pēc K. Blouveres domām, nekādus eksāmenus principā nevajadzētu rīkot. Speciāliste norādījusi, ka skolotāji taču tāpat redz, kuram no bērniem lasīšana padodas labāk, bet kuram sliktāk, papildus nodarbojoties tieši ar tā saucamajiem atpalicējiem, lūdzot to darīt arī viņu vecākus.

The Guardian raksta, ka NUT konferences delegāti aicinājuši organizācijas vadību uzsākt pārrunas ar citām skolotāju arodbiedrībām, kas varētu novest pie pārbaudījumu boikotēšanas. Lai tas notiktu, ir jārīko balsojums, kurā iespēja izteikties būs visiem arodbiedrību biedriem.