Raidsabiedrības BBC interneta mājaslapa vēsta, ka daudzi konferences delegāti sūdzējušies - skolēni regulāri pārkāpjot disciplīnu, bet pats sliktākais esot tas, ka skolu administrācija diezgan kritiski izturas pret tiem pedagogiem, kuri izmanto disciplinārsodus pret audzēkņiem.
Aptaujājot vairāk nekā 12 000 arodbiedrības locekļus, NASUWT vadība secinājusi, ka skolotājiem samērā bieži nākas saskarties ar nepieņemamu uzvedību no skolēnu puses. 80% skolotāju atzinuši, ka pēdējā mācību gada laikā skolēni, kuriem aizrādīts par nedisciplinētu uzvedību, viņiem veltījuši aizskarošus apvainojumus, bet aptuveni 14% skolotāju stāstījuši, ka viņiem bijuši fiziski konflikti ar skolēniem. "Skolotāji tiek pakļauti draudiem un vardarbībai, skolēni bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem ielaužas viņu privātajā telpā," stāstījusi kādas Birmingemas skolas skolotāja Marija Hesone (MariaHesson).
Šo problēmu risināšana neesot vienkārša. Lai gan daudzās skolās skolotājiem ir iespēja disciplināri sodīt skolēnus, skolu vadība šādu rīcību neatbalstot, nereti tā uzskata, ka skolēnu sodīšana liecina tikai par to, ka pedagogs nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem, sarunā ar BBC skaidrojis Linkolnšīras skolotājs Deivids Morgans (David Morgan). Viņš norādījis, ka virknē skolu ieviesta dzelteno (brīdinājuma) un sarkano (atstādināšanas no stundām) kartīšu sistēma - gluži kā futbolā. "Tomēr, cik man zināms, skolu direktori mēdz asi kritizēt tos skolotājus, kuri, pēc viņu domām, pārāk bieži izmanto sarkanās kartītes. Tiek apšaubītas šo skolotāju profesionālās iemaņas, tādēļ viņi kļūst neizlēmīgi, neizmanto disciplinārās sankcijas pret skolēniem, kuri to būtu pelnījuši, un audzēkņos tas rada visatļautības sajūtu," skaidrojis skolotājs. Viņam piekritusi M. Hesone, kura norādījusi, ka kādā Birmingemas skolā pedagogiem pat nācies sarīkot brīdinājuma streiku, jo skolas administrācija neuzskatot, ka problēmas ar disciplīnas ievērošanu ir ļoti samilzušas. "Ja valdība nesniegs nepieciešamo atbalstu skolotājiem, mēs riskējam ar to, ka klašu telpas pārvērtīsies par īstiem kaujas laukiem, un ir skaidrs, ka šādā gadījumā visvairāk cietīs izglītības kvalitāte," uzsvērusi skolotāja.
Viens no arodbiedrības vadītājiem, Pols Dezgrendžs (Paul Desgranges) uzskata, ka skolu administrācijas nereti nevēlas atzīt disciplīnas problēmu esamību, jo tas var negatīvi atsaukties uz mācību iestādes reitingu un tās saņemto finansējumu. Ja problēma tomēr tiek atzīta, vaina nereti tiekot uzgrūsta skolotājiem, kuriem pārmet, ka viņi nespējot atrast kopīgu valodu ar skolēniem. Lielbritānijas Nacionālās skolu direktoru asociācijas ģenerālsekretārs Rasels Hobijs (Russell Hobby) gan šiem pārmetumiem nevēlas piekrist. "Manuprāt, NASUWT biedri sabiezina krāsas. Cik man zināms, aptuveni 80% skolu direktoru regulāri pilda arī skolotāju funkcijas, strādā klasēs un neuzskata, ka disciplīnas problēmas būtu tik lielas. Protams - ir ļoti svarīgi, lai skolu administrācijas atbalstītu savus darbiniekus, lielākajā daļā gadījumu tā arī notiek, tādēļ mēs varam sacīt, ka disciplīna skolās pakāpeniski uzlabojas, nevis pasliktinās," ir pārliecināts skolu direktoru asociācijas vadītājs.
