Teritorijā pastāv divu veidu valsts skolas – vienas ir tās, kurās pamata mācību valoda ir ķīniešu, bet otras paredzētas nacionālajām minoritātēm un tiek dēvētas par specializētajām - angļu, raksta avīze The New York Times. Šī sistēma tiek aizvien biežāk un biežāk kritizēta, jo specializēto skolu audzēkņi gan saņem diezgan augsta līmeņa pamata izglītību, bet universitātēs nespēj iekļūt slikto ķīniešu valodas zināšanu dēļ.

17 gadus vecā Talvindera Singha (Talwinder Singh) ģimenē runā angļu un pendžabiešu valodās. Lai gan puisim ir arī Indijas pase, savā etniskajā dzimtenē viņš pabijis tikai reizi mūžā. Viņš pats uzskata sevi par honkongieti un savu nākotni saista tieši ar Honkongu. Taču iegūt labu augstāko izglītību viņam būs grūti, jo Talvinders Singhs mācās vienā no specializētajām, minoritātēm paredzētajām skolām, kurās mācības notiek angļu valodā. Sarunā ar The New York Times T. Singhs stāsta, ka šādai sistēmai ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. "No vienas puses man patīk mācīties specializētajā skolā. Es zinu, ka parastajā skolā, kur vairākumā ir ķīniešu bērni, es justos nekomfortabli, iespējams pat vientuļi," viņš saka, piebilstot, ka specializētajā skolā ir ļoti labi un pieredzējuši pedagogi. Taču no otras puses - T. Singhs nožēlo, ka viņam nav iespēju pilnveidot savas ķīniešu valodas zināšanas, kas palīdzētu labāk integrēties sabiedrībā. "Ķīniešu valoda Honkongā ir ļoti noderīga, tiem, kuri to nezina, klājas samērā sarežģīti. Domāju, ka tālākā perspektīvā valdībai nevajadzētu nošķirt vietējos ķīniešu un etnisko minoritāšu skolēnus - būtu jābūt vienotai izglītības sistēmai," viņš uzskata.

Krietni skarbāka savos izteikumos ir nevalstiskās organizācijas Hong Kong Union, kas aizstāv etnisko minoritāšu tiesības, izpilddirektore Fermi Vona (Fermi Wong). "Tā ir ir rasu segregācija. Skolēni mācās savu šauro sociālo loku ietvaros, ir atrauti no pārējās sabiedrības. Sliktā izglītības kvalitāte noved pie tā, ka skolēni neprot ne lasīt, ne rakstīt ķīniešu valodā. Valodas nezināšana atstāj negatīvu iespaidu uz viņu izredzēm iegūt izglītību un vēlāk arī uz iespējām atrast darbu," skaidro Fermi Vona. Viņas sacīto apstiprina statistika - no visiem Honkongas augstskolu beidzējiem mazāk nekā 1% ir etnisko minoritāšu pārstāvji, piemēram, pērn universitātēs tika uzņemti tikai 50 specializēto skolu beidzēji. Tas ir maz, ja ņem vērā, ka šo skolu skaits pēdējos gados pieaudzis no 15 līdz 31, un pērn tajās mācības uzsāka vairāk nekā 8000 skolēnu.