PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 11. maijs

Karmena, Manfreds, Milda

8013.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Daudzās ASV skolās mācības sākas pusastoņos no rīta, bet ir arī ne mazums skolu, kurās pirmais zvans atskan jau septiņos, tomēr pētījumi rāda, ka nepieciešamība tik agri celties pusaudžiem rada visdažādākās problēmas.

Interneta ziņu vietne Takepart.com norāda, ka saprātīgāk būtu uzsākt mācības vēlāk. Piemēram, deviņos no rīta, kā to, sākot ar šo mācību gadu, dara Misūri štata Kolumbijas skolu apgabalā. 

"Pusaudžiem ir nepieciešams vismaz deviņas stundas, iespējams, deviņas stundas un 15 minūtes ilgs miegs," sarunā ar Takepart.com norāda Nacionālā bērnu medicīnas centra miega medicīnas speciālists Denijs Levins (Danny Lewin). ASV veiktie pētījumi liecina, ka tikai 7,5% vidusskolēnu ir iespēja miegā pavadīt nepieciešamo laiku, bet vismaz 68% naktsmiers ilgst mazāk par astoņām stundām. Pieaugušajiem, protams, šķiet, ka pusaudži varētu ātrāk iet gulēt, lai varētu no rīta piecelties, taču ikviens zina, ka piespiest jaunieti doties gulēt agrāk, nav iespējams. D. Levins uzsver, ka pie tā nav vainojami televizori vai datori, iemesls ir pavisam objektīvs. "Pubertātes periodā pusaudžu smadzenēs notiek pārbīdes, kas noved pie optimālā miega laika izmaiņām. Pusaudži nav bioloģiski piemēroti  tam, lai dotos gulēt ātrāk par pulksten 11 vakarā. Un, liekot viņiem agri celties no rītiem, mēs liedzam bērniem ļoti svarīgu miega porciju," skaidro speciālists. Saprotams, ka dzīvojot nepārtrauktā miega badā, pusaudžiem rodas vesela virkne problēmu - hronisks nogurums, uzmanības zaudēšana, nespēja koncentrēties.

Uz šo un citiem līdzīgiem pētījumiem atsaucas iniciatīvas grupa Start School Later. Pateicoties tā aktivitātei, aptuveni 5000 vidusskolēniem Misūri štata Kolumbijas skolu apgabalā iespējams no rītiem pagulēt ilgāk - šajā mācību gadā stundas sākas nevis pusastoņos no rīta, bet deviņos. Viens no iniciatīvas grupas vadītājiem Alekss Prets (Alex Pratt) skaidro, ka rezultāti jau esot redzami. "Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums mācības uzsākt vēlāk, palielinājās apmeklētība, skolēni stundu laikā bija uzmanīgāki, uzlabojās viņu sekmes. Ne mazāk būtisku iespaidu izmaiņas atstājušas uz skolēnu veselību - samazinājies to bērnu skaits, kuri savas neuzmanības dēļ cietuši kādos negadījumos, mazāk skolēnu slimo, samazinājies traumu skaits tiem, kuri regulāri nodarbojas ar sportu," viņš skaidro. Savukārt ekonomists, zinātniskā pētījuma Do Schools Begin Too Early? The Effect of Start Times on Student Achievement autors Findlijs Edvardss (Findley Edwards) norādījis, ka vēlāka mācību stundu uzsākšana uzlabo skolēnu rezultātus standartizētajos pārbaudījumos - vidēji par 2 līdz 3 punktiem, taču īpaši krass uzlabojums vērojams tiem, kuru sekmes nebija īpaši augstas.

Kādēļ gan amerikāņu skolas nevēlas mainīt mācību sākuma laiku? A. Prets, atsaucoties uz personīgo pieredzi, stāsta, ka skolas visvairāk norūpējušās par loģistikas jautājumiem - skolu transporta organizēšanu, pēcskolas pasākumu, piemēram, sporta nodarbību rīkošanu. Daudzviet pedagogi nav ieinteresēti uzkavēties skolā līdz vēlai pēcpusdienai, taču A. Prets ir pārliecināts, ka skolēnu veselības un labāku sekmju vārdā tas būtu jādara.