PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 11. maijs

Karmena, Manfreds, Milda

8013.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Ziemeļreina - Vestfālene ir pirmā Vācijas federālā zeme, kuras skolu programmā iekļauta islāma vēstures mācīšana. Pagaidām šis mācību priekšmets gan tiek pasniegts tikai nedaudzās skolās, jo trūkst attiecīga līmeņa pasniedzēju.

Vācu radiostacijas Deutsche Welle mājaslapa raksta, ka, kamēr skolās gaida pirmos islāma vēstures pasniegšanas speciālistus, kuri būs absolvējuši kādu no Vācijas augstskolām, tiek organizēti īpaši pārkvalificēšanās kursi islāmticīgajiem skolotājiem, kuriem ir cita specializācija.

Saskaņā ar Ziemeļreinas - Vestfālenes izglītības ministrijas aplēsēm federālās zemes pamatskolās mācās aptuveni 100 000 musulmaņu bērnu, kuriem paredzēta jaunā mācību programma. Taču pašlaik federālajā zemē ir tikai 40 kvalificētu šī priekšmeta pedagogu, kas nozīmē to, ka iespējams apmierināt ne vairāk kā 2000 skolēnu vajadzības. "Diemžēl, tāda ir situācija, taču mēs ar to rēķinājāmies. Kāda tad bija alternatīva? Mēs taču nevarējām uzsākt attiecīgo speciālistu gatavošanu pirms tika pieņemts lēmums par islāma mācīšanu," skaidro federālās zemes izglītības ministre Silvija Lērmana (Sylvia Löhrmann). Viņa piebilst, ka ar problēmām nāksies saskarties vēl vairāku gadu garumā. Lai gan vairākās Vācijas augstskolās jau uzsākta islāma vēstures skolotāju sagatavošana, pirmie absolventi Minsteres universitāti beigs 2017. gada pavasarī.

Tajās skolās, kurās islāma vēstures mācīšanu ir izdevies uzsākt, šis eksperiments tiek atzīts par veiksmīgu. Tā tas ir, piemēram, Duisburgas rajonā Markslohā, kur dzīvo ļoti liela musulmaņu kopienu. Šajā skolā islāma vēsturi pasniedz viens no nedaudzajiem kvalificētajiem pedagogiem - Turcijas Uludagas universitātes teoloģijas un pedagoģijas fakultāšu absolvents Huseins Setins (Huseyin Cetin), kurš par skolotāju strādā jau kopš 1999. gada. Viņš stāsta, ka skolēnu sākotnējo zināšanu līmenis ir krasi atšķirīgs. Tas atkarīgs gan no tā, cik bieži bērni apmeklējuši mošeju un tās skolu, gan no tā, kāda ir ģimenes izcelsme. "Mūsu uzdevums ir harmonizēt šos dažādos zināšanu līmeņus, labot to nepareizo informāciju, kas iepriekš sniegta bērniem," stāsta H. Setins.

Viņš strādā ar otrās klases skolēniem un īpaši neizjūt mācību līdzekļu trūkumu, taču ar to ir saskārušies tie musulmaņu pedagogi, kuri iepriekš bija specializējušies citu mācību priekšmetu pasniegšanā, bet tagad izgājuši kursus, lai varētu mācīt islāma vēsturi. "Piektās un sestās klases skolēniem mācību grāmata ir, taču vecākām klasēm nav absolūti nekādu mācību materiālu. Es pats cenšos sastādīt tēmu sarakstu, rakstu konspektus, izstrādāju savu sistēmu, taču tas prasa ļoti daudz laika un spēku," sarunā ar Deutsche Welle saka Azīzs Fūladvands (Aziz Fooladvand), kurš islāma vēsturi māca vienā no Bonnas skolām. Vācu radiostacija norāda, ka ar šādu situāciju kādu laiku nāksies samierināties, jo jaunu programmu ieviešana un nostabilizēšana nekad nav viegla.