PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 11. maijs

Karmena, Manfreds, Milda

8013.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Jaunā pētījumā, kura rezultāti publicēti laikrakstā The Independent, britu universitātēm tiek pārmests, ka tās nepievērš pietiekami lielu uzmanību studentu ikdienas dzīvei. 

Pētījuma autori vērš uzmanību gan uz izplatīto alkohola lietošanu universitāšu pilsētiņās, gan to, ka akadēmiskais personāls neizrāda nekādu interesi par jauniešu labsajūtu un psiholoģisko noturību, uzskatot, ka viņi jau ir pieauguši cilvēki, kuri paši spēj tikt galā ar visām dzīves grūtībām un sarežģījumiem.

Pētījuma autors ir Velingtona koledžas vadītājs Entonijs Seldons (Anthony Seldon), kurš sarunā ar The Independent vērsis uzmanību uz problēmām, kas raksturīgas gandrīz visām britu augstskolām. "Ir jāatzīst, ka lielākajai daļai studentu ir nodrošināti lieliski mācību apstākļi, tomēr ļoti nozīmīgam mazākumam tādu nav, un ar psiholoģiska rakstura problēmām saskaras nepieņemami liels studentu skaits. Cik mēs saprotam, universitāšu vadība uzskata, ka studenti ir pieauguši cilvēki, kuri paši var tikt ar visu galā, taču jāatceras, ka runa ir par 18 gadus veciem jauniešiem, no kuriem daudzi pirmo reizi pametuši mājas un nevar lepoties ar īpaši lielu dzīves pieredzi," viņš norādījis.

Aptaujājot vairāk nekā 100 pedagoģijas speciālistus, viņš secinājis, ka 96% no tiem pauduši bažas, ka, iestājoties augstākajā mācību iestādē, students faktiski tiek palaists "savā vaļā", personālu interesē tikai sekmes un citi akadēmiskie rādītāji, jauniešiem nav iespēju dalīties ar kādu savas privātās dzīves problēmās. 90% aptaujāto par ļoti lielu problēmu nosaukuši studentu vidū izplatīto alkoholismu un trakulīgās ballītes - kaut gan daudzās augstskolās ir noteikti ierobežojumi alkohola lietošanai, personāls parasti šiem pārkāpumiem nepievērš uzmanību līdz brīdim, kad notikusi kāda nelaime un policija ir spiesta iejaukties. 80% aptaujāto norādījuši, ka augstskolu personāls absolūti neinteresējas par studentu sadzīvi, bet 70% uzsvēruši, ka pēdējo kursu studenti netiek sagatavoti tam, ka viņiem nāksies uzsākt pilnībā patstāvīgu dzīvi.

A. Seldons norāda, ka šie pētījuma rezultāti lielā mērā skaidro satraucošo statistiku - kopš 2007. gada gandrīz par 40% pieaudzis studentu skaits, kas izdarījuši pašnāvību, bet Karaliskā Psihiatrijas koledža vēstījusi, ka 29% no studentiem, kuri izgājuši pārbaudes, cieš no pārāk liela stresa. Pētnieks atzīst, ka augstskolām parasti nav līdzekļu, lai realizētu nopietnākas programmas, taču pirmais solis būtu katram pirmkursniekam iecelt savu darbaudzinātāju - cilvēku, kurš palīdzētu aizbilstamajam pielāgoties studenta dzīvei. Un alkohola lietošanas apkarošana arī neesot tik sarežģīta - pietiktu ar to, ka augstskolas sāktu sekot līdzi tam, kā tiek ievēroti to izdotie noteikumi, uzsvēris pētnieks.