PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 11. maijs

Karmena, Manfreds, Milda

8013.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Francijas parlaments sācis apspriest valdības sagatavoto izglītības reformu, kuras vairāki punkti jau izraisījuši masveida protesta akcijas. 

Interneta ziņu vietne The Local vēsta, ka izmaiņas varētu skart visus izglītības līmeņus, taču lielākais uzsvars likts uz pamatskolām. Īsāka skolas diena, garāka mācību nedēļa un nekādu mājasdarbu - tāda ir valdības pamatdoma.

Līdz šim Francijas izglītības ministrs Vinsēns Peijons (Vincent Peillon) ik pa laikam paspējis satracināt vecākus un pedagogus ar dažādiem priekšlikumiem, bet nu tie beidzot ir apkopoti un nonākuši līdz parlamenta jeb Nacionālās asamblejas deputātiem, raksta The Local. Pagaidām nav skaidrs, kad reformu plāns varētu tikt apstiprināts vai noraidīts - izglītības ministrs mudinājis par saviem piedāvājumiem diskutēt ne tikai deputātus, bet arī sabiedrību.

Diskusijas jau notiek, un, piemēram, ideja par mājasdarbu atcelšanu izpelnījusies atzinību. Tiesa, vecāko klašu skolēniem nav iemesla cerēt uz brīvākiem vakariem, jo mājasdarbus plānots atcelt tikai pamatskolās. Jāpiebilst, ka šo ideju izlolojis nevis izglītības ministrs, bet Francijas prezidents Fransuā Olands (Francois Hollande), kurš to daudzkārt pieminēja pagājušā gada pavasarī notikušās priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Pēc F. Olanda domām, pamatskolu audzēkņiem uzdot mājasdarbus nav lietderīgi - prakse liecina, ka to pildīšana (un līdz ar to arī skolēnu sekmes) lielā mērā ir atkarīga no tā, vai bērniem mājasdarbos palīdz vecāki. Līdz ar to veidojas nevienlīdzība - tie bērni, kuru vecākiem nav laika vai intereses palīdzēt savām atvasēm, automātiski nokļūst neizdevīgākās starta pozīcijās. F. Olands atsaucas uz izglītības speciālistu pētījumiem, kas liecina par to, cik būtiski bērna tālākā attīstībā ir tieši pirmie skolas gadi, norādot - zināšanu līmenī atpaliekot no vienaudžiem jau pirmajos skolas gados, šiem skolēniem vairs nav izredžu viņus panākt.

Taču mājasdarbu atcelšana iet roku rokā ar vēl pāris jaunievedumiem, pret kuriem jau paspējuši protestēt gan skolēnu vecāki, gan skolotāji. Pirmkārt, jau ar nākamo mācību gadu, tātad šā gada septembri, arī pamatskolēniem varētu nākties trešdienās iet uz skolu. Līdz šim trešdienas Francijas pamatskolās bija brīvdienas, un bērnu vecāki pie šīs tradīcijas ir pieraduši. V. Peijons skaidrojis, ka trešdienās stundas nepieciešams organizēt kaut vai tādēļ, lai saīsinātu mācības citās dienās. "Mums ir pārāk gara skolas diena un pārāk īsa nedēļa," skaidrojis ministrs. Vadošās Francijas skolotāju arodbiedrības pret šo ieceri kategoriski iebilst un ir sarīkojušas vairākus streikus. Arodbiedrības SNUipp vadītājs Sebastjans Sērs (Sebastian Sihr) sarunā ar The Local gan uzsvēris, ka pedagogi iebilstot nevis pret pašu koncepciju, bet tās realizēšanas termiņu. "Ir skaidrs, ka līdz šā gada septembrim skolas nepaspēs piesaistīt nepieciešamos speciālistus, kas nozīmē to, ka jau esošajiem skolotājiem nāksies uzņemties papildu slodzi," viņš skaidrojis. Ne īpaši liels atbalsts ir vēl vienai izglītības reformas sastāvdaļai - idejai par vairākām nedēļām saīsināt vasaras brīvlaiku.