PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

5859.jpeg
Foto: pressmaster / 123RF
Kuras Eiropas valsts studentu skaits ASV augstskolās ir pats lielākais? Šādu jautājumu uzdod laikraksts The New York Times, ar zināmu pārsteigumu konstatējot, ka tā nav nedz Lielbritānija, nedz Vācija, bet gan Turcija. 

Pērn uz ASV iegūt augstāko izglītību devušies vairāk nekā 12 000 turku jauniešu, un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Kādēļ gan turku jauniešiem tik pievilcīgas šķiet studijas tieši ASV, skaidro The New York Times.

"Turcijas vīzija vienmēr bijusi raudzīties uz Rietumiem. Mēs allaž esam skatījušies uz Eiropu un ASV," uz vēsturisko aspektu norāda Stambulas Koča universitātes biznesa fakultātes profesore Zeinepa Gunrhana - Sanli (Zeynep Gurhan - Canli). Viņa atgādina, ka savulaik turku jauniešu vidū ļoti iecienītas bijušas Francijas un Vācijas augstākās mācību iestādes (lielākoties tādēļ, ka šajās valstīs ir ievērojamas turku diasporas), taču nu jau vairākus gadu desmitus līderpozīcijas izvirzījušās tieši ASV augstskolas.

Tas saistīts ar faktu, ka lielākā daļa turku jauniešu kā pirmo svešvalodu apgūst tieši angļu valodu. "Lielbritānija it kā būtu tuvāka studiju vieta, taču šī valsts ārzemju studentus mēdz piesaistīt tikai finansiālu apsvērumu dēļ," piebilst universitātes viceprezidents Selčuks Karabati (Selcuk Karabati), atgādinot arī par to, ka pērn Lielbritānijas valdība padarīja stingrākus studentu vīzu iegūšanas nosacījumus. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka, attīstot savu privāto mācību iestāžu sistēmu, Turcija daudz ko aizņēmusies tieši no ASV - piemēram, eksāmenu un vērtējumu sistēma abās valstīs ir identiska. Tas nozīmē, ka jauniešiem, kuri dodas studēt uz ASV, viss ir skaidrs un saprotams, norāda S. Karabati.

Pat lielo attālumu, kas šķir Turciju no ASV, daudzi studenti uztver kā priekšrocību. "Būs taču tik jauki aizceļot kaut kur tik tālu - prom no vecākiem," intervijā The New York Times saka Alara Alkina (Alara Alkin), kura Koča universitātē studē ķīmiju un bioloģiju, bet nākamajā gadā savas zināšanas papildinās Filadelfijas Dreksela universitātē. Lai gan jauniete beigusi vidusskolu, kurā mācības notika franču valodā, un viņai bijusi iespēja studēt Parīzē, viņa tomēr izvēlējusies ASV.  "Franču valoda pamazām izmirst, bet ASV ir perspektīvas," skaidro A. Alkina.

Koča universitātes profesors Irsadi Aksuns (Irsadi Aksun) stāsta, ka Turcijas studentus, kuri dodas mācīties uz ārzemēm, nosacīti iespējams iedalīt divās grupās. Pirmās, mazākās grupas pārstāvji ir bagātu ģimeņu atvases, kas ieguvušas teicamu izglītību un angļu valodas zināšanas Stambulas vai Ankaras privātskolās - šie jaunieši jau kopš bērnības zinājuši, ka, pabeidzot vidusskolu, dosies iegūt augstāko izglītību uz ārzemēm. Otras lielākās grupas pārstāvji ir jaunieši, kuru zināšanu līmenis, iespējams, nav tik augsts, bet, kuri mērķtiecīgi izmanto dažādu apmaiņas programmu un studiju aģentūru sniegtās iespējas iegūt stipendiju studijām ārzemēs. Daudzi no viņiem mācības uzsāk kādā no ASV koledžām, labu sekmju gadījumā iegūstot stipendijas četru gadu studijām universitātēs.

ASV vēstniecības Ankarā kultūras atašejs Tods Pīrss (Todd Pierce) norāda, ka demogrāfisku iemeslu dēļ to turku jauniešu skaits, kas studēs ārzemēs, tuvākajos gados turpinās pieaugt. No pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigām līdz deviņdesmito gadu vidum Turcijā tika reģistrēts ļoti augsts dzimstības līmenis. Lai gan beidzamo 20 gadu laikā Turcijas augstskolu skaits ir pieaudzis no dažiem desmitiem līdz 164, šīs mācību iestādes joprojām nespēj uzņemt visus studēt gribētājus, un viņi meklē iespējas ārzemēs, skaidro T. Pīrss.