Līdz ar to mājskološana Vācijā ar retiem izņēmumiem (piemēram, gadījumā, ja bērns nevar apmeklēt skolu smagas slimības dēļ) ir ārpus likuma, raksta interneta ziņu vietne The Local. Daudzus iedzīvotājus tas neapmierina, daļa no viņiem ir gatavi emigrēt uz valstīm, kur bērnus var skolot mājās, citi to turpina nelegāli darīt Vācijā.
Daļa vāciešu nemierā ar mājskološanas aizliegumu

"Mājskološanas jautājums ir izraisījis kaislīgas debates Vācijā. Ģimenes, kas atbalsta mājskološanu, sūdzas, ka tiekot vajātas, bet kritiķi norāda, ka daudzi mājskološanas piekritēji izceļas ar fundamentāliem reliģiskiem uzskatiem, tāpat tiek paustas bažas par to, vai bērnu skološana bez valsts uzraudzības ir pietiekami kvalitatīva un neapdraud bērnu drošību," raksta The Local. Tā atgādina, ka septembra sākumā Bavārijas federālajā zemē policija veica reidus kādai reliģiskai sektai piederošos īpašumos, un varasiestādes pārņēma aizbildniecību pār vairāk nekā 40 sektantu bērniem, kuri līdz šim nebija apmeklējuši skolu.
Taču sankcijas tiek vērstas ne tikai pret sektantiem, bet arī tiem, kuri bērnus mājās izglītot vēlas citu iemeslu dēļ. Kāda amerikāņu izcelsmes sieviete, kura apprecējusies ar Vācijas pilsoni un dzīvo Bādenes - Virtembergas federālajā zemē, stāsta, ka viņi savas divas meitas vēlējušies skolot mājās, lai meitenes vienlīdz labi apgūtu gan angļu, gan vācu valodu un spētu vienlīdz labi iejusties abās kultūrās. "Taču nesen mēs saņēmām vēstuli no varasiestādēm, kurā bija pieprasīts, lai nekavējoties piesakām bērnus skolā. Vēstulē bija sacīts, ka pretējā gadījumā mums būs jāmaksā desmitiem tūkstošu eiro liela soda nauda, turklāt amatpersonas paziņoja, ka tām ir tiesības atņemt mums bērnus," sarunā ar The Local sūdzējusies sieviete, kas nav vēlējusies minēt savu vārdu. Pašlaik šī ģimene iekļāvusies fermeru Irēnes (Irene) un Džonatana Ercu (Jonathan Erz) izveidotajā kopienā, kuras mērķis ir panākt, lai bērnus atļautu skolot mājās. I. Erca stāsta, ka viņa ar vietējām varasiestādēm mēģina panākt kompromisu - mācības varētu noritēt tuvējās skolas pedagogu uzraudzībā Ercu fermā, kur bērni, kuru mērķis ir vienlīdz labi apgūt vācu un angļu valodas, varētu mācīties kopā. "Individuāli tas nav iespējams, mājskološana ir aizliegta un jārēķinās ar sekām," skaidro I. Erca.
Cita sieviete, kuras ģimenē aug tikai divus gadus veca meitiņa, stāsta, ka kopā ar vīru jau laicīgi plānojot pārcelšanos uz dzīvi Francijā, kur neviens neliegs bērnu izglītot mājās. Sieviete atzīst, ka esot pārliecināta kristiete, kuru neapmierinot mācību programmā iekļautās evolūcijas teorijas un citu Svētajiem rakstiem neatbilstošu lietu mācīšana skolās. The Local atgādina, ka kopš 2008. gada patvērumu ASV oficiāli vēlas iegūt Romeiku (Romeike) ģimene, kas pameta Vāciju tādēļ, ka viņiem savus bērnus bija aizliegts skolot mājās - pašlaik šīs lietas izskatīšana nonākusi jau līdz ASV Augstākajai tiesai.
Vāciešu tiesības izglītot savus bērnus tā, kā viņi to vēlas, aktīvi aizstāv ASV Mājskološanas juridiskās aizstāvības asociācija (HSLDA). Pēdējā laikā tās aktīvisti vērsušies pret Hesenes federālās zemes pilsētas Darmštates amatpersonām, kas Vunderlihu (Wunderlich) ģimenei atņēma aizbildniecību pār bērniem. Tikai pēc tam, kad Vunderlihi apsolījušies savus bērnus laist skolā, pašā septembra nogalē viņi atkal atgriezušies mājās. Darmštates izglītības pārvaldes darbinieks Klauss Bēnis (Klaus Behnis) skaidrojis, ka varaiestādes ir atbildīgas, lai visi bērni varētu realizēt savas tiesības uz izglītību, turklāt tādu izglītību, kurā tiek ņemti vērā dažādi viedokļi. K. Bēnis uzsvēris, ka pretējā gadījumā var rasties problēmas ar bērnu iekļaušanos sabiedrībā. Vācijas starptautiskā izglītības izpētes institūta profesors Hermans Avenariuss (Hermann Avenarius) atgādina, ka eksistē Vācijas konstitucionālās tiesas spriedums, kurā uzsvērts, ka viena no skolas pamatfunkcijām ir integrēt jauno paaudzi sabiedrībā. "Skolā iegūtajai izglītībai jāveicina saliedētība, jānovērš paralēlu sabiebiedrības formu izveidošanās," uz Vācijā pieņemtajām tradīcijām norāda profesors.