Laikraksta The Irish Times norāda, ka daudzi no šiem bērniem ir dzimuši jau Īrijā, nereti jauktās ģimenēs, viņu vecāki par atgriešanos uz dzīvi Polijā vairs nedomā, tomēr uzskata, ka bērniem nākotnē poļu valodas zināšanas varētu noderēt.
2005. gadā Īrijā bija viena poļu svētdienas skola, 2009. gadā - 11, bet šajā mācību gadā darbojas jau 24 skolas, kurās bērni apgūst poļu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru. Piecas no šīm skolām uztur Polijas izglītības ministrija, pārējās ir vietējo poļu kopienu pārziņā, taču ar finansējumu tām palīdz Polijas ārlietu ministrija, raksta The Irish Times. Parasti mācības tiek organizētas vietējo skolu telpās, kas nedēļas nogalē ir tukšas.
Leterkenijas poļu skolas direktors Roberts Fabišiaks (Robert Fabisiak) sarunā ar The Irish Times norāda, ka ir dažādi iemesli, kādēļ vecāki uzskata par nepieciešamu savus bērnus sūtīt svētdienas skolās - daži pieļauj iespēju, ka bērni tomēr atgriezīsies Polijā, citi vēlas, lai viņi neatsvešinātos no dzimtenē palikušajiem tuviniekiem, vēl citi uzskata, ka bilingvisms veicina bērnu vispārējo attīstību. "Daudzas ģimenes atvaļinājuma laikā ceļo uz Poliju, un vecāki vēlas, lai bērni spētu dzimtajā valodā sazināties ar saviem vecvecākiem un citiem tuviniekiem, kuri palikuši dzimtenē," norāda R. Fabišiaks. Viņš arī atgādina, ka daudzās Īrijas skolās poļu valodu iespējams izvēlēties kā svešvalodu, kārtojot tajā eksāmenu un saņemot pietiekami augstu vērtējumu. "Tiem bērniem, kuri neapmeklē svētdienas skolu, parasti ir problēmas ar poļu valodas pareizrakstību," piebilst izglītības speciāliste Niāma Nestore (Niamh Nestor).
Agneška Matisa - Folija (Agnieszka Matys-Foley) pašlaik vada vienu no Dublinas svētdienas skolām, kuru ik nedēļas nogali apmeklē vairāk nekā 300 bērnu. Viņa Polijā ieradās pirms septiņiem gadiem un nekavējoties savus divus bērnus sūtīja mācīties svētdienas skolā - gadījumam, ja ģimene nolemtu atgriezties Polijā. Tagad A. Matisa - Folija ir precējusies ar kādu īru, viņai ir vēl viens mazulis, un sieviete apzinās, ka dzimtenē neatgriezīsies, tomēr viņa vēlas, lai visi trīs bērni apgūtu poļu valodu. "Mans dēls Mateušs (Mateusz) ir 13 gadus vecs, un es vēlos, lai viņam būtu iespēja nākotnē dzīvot pie sava tēva Polijā vai mācīties dzimtenē - ja viņš neapgūs poļu valodu, tas nebūs iespējams," saka sieviete. Arī ar trīs mēnešus veco meitiņu Klāru (Klara) A. Matisa - Folija noskaņota runāt tikai poliski, cerot, ka meita uzaugs reālas divvalodības apstākļos un tas veicinās viņas attīstību.
Lai gan poļu svētdienas skolu skaits turpina pieaugt, A. Matisa - Folija norāda, ka tās apmeklē tikai astotā daļa no Īrijā dzīvojošajiem poļu bērniem. "Ir vecāki, kuriem ir grūti izvadāt savus bērnus, ir tādi, kuri nemaz nezina par skolu eksistenci, bet ir arī tie, kuri uzskata, ka svētdienas skolu apmeklēšana traucēs bērniem pilnvērtīgi integrēties vietējā sabiedrībā," stāsta A. Matisa - Folija, piebilstot, ka beidzamais arguments viņai nešķiet pieņemams. "Aizvien vairāk un vairāk bērnu ir dzimuši šeit, un, ja viņi apmeklējuši vietējo bērnudārzu, viņu angļu valodas zināšanas ir ievērojami labākas par poļu valodas zināšanām," uz to, ka ar integrēšanos nekādu problēmu nav, norāda A. Matisa - Folija.
