PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 05. maijs

Ģederts, Ģirts

6829.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Dānija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurā absolūti visi skolēni mācās angļu valodu. 

Tomēr nesen publiskotie Eurostat dati liecina, ka beidzamo gadu laikā būtiski samazinājies to skolēnu skaits, kuri papildu angļu valodai cenšas apgūt vēl kādu svešvalodu - Dānijā tās tradicionāli bijušas vācu un franču valodas. Interneta ziņu vietne The Local pauž izbrīnu, ka, atšķirībā no citām Skandināvijas valstīm, dāņu skolēni ļoti reti kā otru svešvalodu izvēlas spāņu valodu.

Statistika liecina, ka 2005. gadā 90,1% Dānijas skolēnu kā otro svešvalodu apguva vācu valodu, taču 2012. gadā šādu skolēnu skaits bija samazinājies līdz 73,5%. Līdzīga situācija ir arī ar franču valodu - 2005. gadā to vismaz pamata līmenī apguva 11,6% skolēnu, bet pēc septiņiem gadiem vairs tikai 9,1%. The Local norāda, ka Dānija ir viena no tām sešām ES dalībvalstīm, kurā 100% skolēnu mācās angļu valodu, tās zināšanu līmenis ir augsts un šķiet, ka beidzamajos gados pieņemas spēkā pārliecība - ar angļu (un, protams, dāņu) valodas zināšanām pilnīgi pietiek.

Līdz šim Dānijas skolēni angļu valodu sāka apgūt trešajā klasē, taču pēc šogad veiktās skolu reformas to sāka mācīt jau pirmās klases skolēniem. Sākot mācības piektajā klasē, skolēniem ir jāizvēlas viena no svešvalodām - vācu vai franču, kas obligāti jāmācās vismaz divus gadus, lai šo valodu apgūtu pamata līmenī. Sākot ar septīto klasi, skolēns var izvēlēties, vai turpināt apgūt kādu no šīm svešvalodām, vai izvēlēties kādu citu, lai gan The Local norāda, ka šīs izvēles iespējas ir tikai teorētiskas - ļoti daudzās skolās citas svešvalodas papildu trim nosauktajām nemaz nav iespējams apgūt.

Salīdzinot ar situāciju citās Skandināvijas valstīs, vācu valodas pratēju skaits Dānijā joprojām ir vislielākais. Tomēr citu valodu apguves ziņā dāņi jau sākuši atpalikt. Piemēram, Zviedrijā franču valodu apgūst 15,6% skolēnu, bet Norvēģijā 14,9% skolēnu. Vēl satraucošāka ir situācija ar spāņu valodu. Eurostat dati liecina, ka Zviedrijā to mācās 42,3% skolēnu, bet Norvēģijā 30% skolēnu, kamēr Dānijā šādu skolēnu skaits esot apaļa nulle. Šāda statistika gan nav īsti precīza, jo neliels skaits skolēnu spāņu valodu tomēr mācās, taču The Local pauž neizpratni, kādēļ Dānijas skolās tā tiek ignorēta valoda, kuru par savu dzimto uzskata 405 miljoni cilvēku 30 pasaules valstīs. Izglītības ministrijas amatpersonas, pie kurām skaidrojumu meklējusi The Local, norādījušas, ka skolēniem spāņu valodu iespējams izvēlēties kā trešo svešvalodu un sākt apgūt no septītās klases, tomēr uz jautājumu, cik skolās spāņu valoda tiek patiešām mācīta, ministrijai nav bijis atbildes. Marija Arlandis (Maria Arlandis), kura pirms vairākiem gadiem no Valensijas pārcēlusies uz Kopenhāgenu un pasniedz privātstundas spāņu valodā, stāstījusi, ka interese par šo valodu esot samērā liela, taču gandrīz visi viņas privātskolnieki sūdzoties, ka skolā vai nu vispār nav bijis iespēju to mācīties vai arī spāņu valoda mācīta ļoti zemā līmenī.