PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 05. maijs

Ģederts, Ģirts

6793.jpeg
Foto: zouzou1 / 123RF
Turcija gadu desmitiem ilgi bijusi sekulāra valsts, taču kopš Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) nākšanas pie varas 2002. gadā tajā aizvien lielāku lomu spēlē tradicionālā islāma likumi. 

Tas attiecas arī uz izglītības sistēmu. Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka daudzu skolēnu vecāki ir sašutuši, jo viņu bērniem faktiski tiek uzspiesta reliģisko skolu (Imam Hatip) apmeklēšana. Beidzamajos gados šādu skolu skaits ir strauji pieaudzis, bet parasto valsts skolu, kurās tika nodrošināta sekulārā izglītībā, kļuvis ievērojami mazāk.

"Valdība ierobežo tradicionālās izglītības pieejamību, tajā pašā laikā paplašinot reliģisko mācību iestāžu tīklu. Aizvien vairāk un vairāk skolēnu faktiski tiek piespiesti mācīties reliģiskajās skolās, taču man jāatgādina - ja kaut vienam bērnam nākas apmeklēt Imam Hatip skolu pret savu gribu, tas jau ir cilvēktiesību pārkāpums," ziņu aģentūrai stāstījis Sabanci universitātes paspārnē izveidotās organizācijas Izglītības reformu iniciatīva direktors Batuhans Ajdagils (Batuhan Aydagul). Saskaņā ar šīs organizācijas aplēsēm beidzamo piecu gadu laikā Imam Hatip skolu skaits Turcijā palielinājies par 73%, bet parastās skolas aizvien biežāk tiekot slēgtas. AFP norāda, ka Turcijas reliģiskajās skolās vidusskolēniem nedēļā ir aptuveni 40 mācību stundu un vismaz ceturtā daļa no tām tiek veltīta musulmaņu svēto rakstu jeb Korāna studēšanai, pravieša Muhameda dzīves gājuma izzināšanai un arābu valodas apgūšanai. Reliģiskajās skolās ir arī specifiski iekšējās kārtības noteikumi, kas neapmierina visus skolēnus un viņu bērnus.

"Manu meitu jau piespieduši valkāt garu kleitu, droši vien drīz viņai nāksies arī galvu segt ar lakatu, lai gan pašlaik tas vēl nav obligāti. Es pats esmu praktizējošs musulmanis - lasu Korānu, piecas reizes dienā lūdzos, gavēju, kad tas jādara, taču vēlos, lai mana meita izglītību iegūtu normālā skolā," sarunā ar AFP saka 49 gadus vecais Stambulas iedzīvotājs Halils Ibrahims Beihans (Halil Ibrahim Beyhan). Viņa 14 gadus vecā meita Hadžere (Hacer) ir starp tiem vairāk nekā 40 000 vidusskolēnu, kuriem šogad paziņots, ka nāksies mācīties vienā no Imam Hatip skolām. AFP skaidro, ka Turcijā skolēnu vecākiem ir ierobežotas iespējas pieteikt savus bērnus kādā konkrētā vidusskolā - izglītības ministrijas  amatpersonas, saņemot pieteikumus no tiem, kuri vēlas iegūt vidējo izglītību, pašas sadala skolēnus pa mācību iestādēm. Parasti tiek ņemts vērā tas, cik tālu skola atrodas no bērna dzīvesvietas, un straujā Imam Hatip skolu tīkla paplašināšanās nozīmē, ka daudzviet tieši reliģiskā skola izrādījusies pati tuvākā. Skolēnu un viņu vecāku viedoklis amatpersonas neinteresē. H. I. Beihana meita Hadžere sarunā ar AFP atklāti saka, ka nevēlas mācīties šajā skolā, piebilstot, ka tagad ir apdraudēts viņas sapnis kļūt par ārsti. "Man no rītiem vairs nepatīk iet uz skolu, es nespēju izturēt tur valdošo atmosfēru. Viņi gribētu, lai visas skolnieces valkātu musulmaņu tradicionālos galvas lakatus, un man ir bail, ka tās, kuras to nedarīs, tiks diskriminētas," stāstījusi meitene.

Viņa nebūt nav vienīgā, kura nevēlas apmeklēt reliģisko skolu, taču ir spiesta to darīt. AFP vēsta, ka beidzamajos mēnešos notikušas saniknotu skolēnu vecāku demonstrācijas pie vairākām bijušajām valsts skolām, kas pašlaik pārveidotas par reliģiskajām. To dalībnieki uzsvēruši - viņiem nav nekādu iebildumu pret reliģisko skolu pastāvēšanu, taču tajās jāmācās tikai tiem, kuri paši to vēlas, bet pārējiem skolēniem nepieciešams nodrošināt iespēju iegūt sekulāru izglītību. Stambulas Nacionālās izglītības pārvaldes vadītājs Muammers Jildizs (Muammer Yildiz) intervijā AFP gan uzsvēris, ka nekādu problēmu nesaskatot, pat gluži otrādi - pēc izglītības reliģiskajās skolās ir liels pieprasījums. "Šiem skolēniem ir mazāks risks pastrādāt kādu noziegumu vai iesaistīties nelikumīgās aktivitātēs. Tas ir zinātniski pierādīts fakts. Lielākā daļa reliģisko skolu absolventu vēlāk veiksmīgi veido savas karjeras, ieņem augstus posteņus. Nesen viens no viņiem kļuva par Turcijas prezidentu," sacījis M. Jildizs, ar to domājot ilggadējo premjeru un nesen par prezidentu ievēlēto Redžepu Tajipu Erdoganu (Recep Tayip Erdogan). Tieši viņa vadībā Turcija atteikusies no sekulārā attīstības ceļa, pakāpeniski kļūstot par islāma valsti.