Kāpēc tas tā ir, kas būtu darāms, lai bērni iesaistītos lasītprasmes apguvē ar entuziasmu un aizrautību?

Pētījumos noskaidrots, ka 50% no lasīšanas grūtībām varētu tikt novērstas, ja pirmsskolas izglītības iestādē un pirmajās klasēs bērniem radītu vidi, kurā viņu valoda attīstītos pēc iespējas efektīvāk un lasīšana tiktu mācīta, izmantojot efektīvas metodes. Jo vairums bērnu lasa nepietiekami. Pastāv uzskats, ka astoņu gadu vecums ir kritiskais laiks, kad bērnus kļūst ļoti grūti iesaistīt lasīšanā. Vecāki bērni neredz lasīšanai jēgu un maz lasa ar prieku. Lai bērns kļūtu par sekmīgu lasītāju, būtiski ir pievērst uzmanību atšķirībām starp bērniem un pielāgot mācību metodes ne tikai bērna intelektuālajām spējām, bet arī temperamenta prasībām.

Kā bērna temperaments ietekmē lasīt apguves prasmes

Temperaments ir bioloģiski noteiktas, indivīdam raksturīgas tendences uzvesties noteiktā, relatīvi nemainīgā veidā, kas ir novērojamas jau agrā bērnībā un ir noturīgas dažādās dzīves situācijās. Temperaments ir bērnam dabas dotais uzvedības stils. Tas nosaka, cik bērns ir aktīvs, kā reaģē uz jaunumiem un nezināmām situācijām, kā spēj pielāgoties, cik noturīga ir uzmanība un citas iezīmes. Zinātnieki izpētījuši, ka temperaments ir stabilas uzvedības un emocionālās reakcijas un tās ir ģenētiski noteiktas, tāpēc izvairīties no tām vai pāraudzināt tās ir gandrīz neiespējami, ja nu vienīgi daļēji koriģēt. Pie temperamenta iezīmēm ir minams kautrīgums jeb izvairīšanās no visa nepazīstamā, impulsivitāte, negatīva emocionalitāte, pašregulācijas spēja un citas. Septiņus gadus veciem bērniem, kuriem ir augstākas pašregulācijas spējas, ir labākas lasīšanas prasmes. Ja bērniem uzvedībā raksturīga augsta impulsivitāte, aktivitātes līmenis un tieksme meklēt jaunas izjūtas, tad procesi, kas saista pašregulācijas spējas ar labām lasīšanas prasmēm, tiek kavēti. Lielāks aktivitātes līmenis, spēcīgāka negatīvā emocionalitāte un mazāka neatlaidība saistītas ar vājākām lasīšanas prasmēm. Bērni ar izteiktāku izvairīšanos no nepazīstamā (kautrīgumu) grūtāk iesaistās jaunā uzdevumā, ja nezina, kas viņus sagaida. Bērni spēj pilnvērtīgi iesaistīties mācībās tikai tad, kad viņi spēj regulēt savas reakcijas uz sociāliem, emocionāliem un vides stimuliem, kuri viņus var novērst.

Par kautrīgiem bērniem

Ir bērni, kuri jau no mazotnes ļoti piesardzīgi izturas pret visu jauno, un tas izpaužas bieži. Ja tā notiek dažādās situācijās, bērniem, iespējams, būs jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo viņiem būs iedzimta nosliece būt kautrīgiem.

Šādi bērni sevi neizcels, un liksies, ka viņi neseko, nedomā līdzi vai ir pasīvi, tomēr tas nebūt tā nav. Kautrīgi bērni ir centīgi, bet to neizrāda, un šajā situācijā skolotāja uzdevums ir atklāt, iedrošināt, saprast, kas īsti ar bērnu notiek. Kautrīgie bērni izvairās un baidās no jaunas pieredzes, bet mācīšanās ir jaunas pieredzes apgūšana. Tādējādi šie bērni būs pasīvi mācību apguvē. Svarīgi ir saprast cēloni, jo bērns var būt nedrošs, nevis slinks. Mazais cilvēks, kurš ir dzimis ar šādu nostāju pret pasauli, nevēlas neko darīt tikai tāpēc, ka jūtas nedrošs. Bieži šādi bērni paliek nepietiekami pamanīti, jo skolotājiem vieglāk ir nodarboties ar aktīvajiem skolēniem, kuri visu izpilda un izrāda interesi ar aktīvām darbībām. Kautrīgie bērni savu interesi neizrāda, jo viņus nomāc nedrošība. Klusajiem ūdeņiem ir vajadzīga papildu uzmanība, ir jāpastāsta, varbūt pat vairākkārt jāizskaidro un jāiedrošina. Jāceļ pašapziņa, jāliek saprast, ka viņi ar visu tiks galā. Klusie bērni ir bieži vien ļoti pacietīgi, centīgi un oriģināli, tikai viņi ir jāatver.

Lasīšana padodas bērniem, kas māk sevi kontrolēt

Ir bērni, kuriem piemīt negatīva emocionalitāte. Viņi ātri sadusmojas, iekuļas strīdos. Ar tādiem ir grūti izveidot produktīvu saskarsmi un dialogu. Ko darīt? Bērnam ar tādu iedzimtu noslieci ir jāpalīdz iekļauties sabiedrībā, nevis apkarojot viņa iedzimtās vājības, bet slavējot labās un pozitīvās izpausmes. Katram bērnam nepieciešama individuāla pieeja. Bērna vajadzībām un iedzimtajām nosliecēm ir jāpiemērojas.