LTV spēlē par gudrākā titulu sacentās paši talantīgākie Latvijas 10. klašu skolēni: Evita Mārtinsone no Siguldas Valsts ģimnāzijas, Elīna Kalēja no Smiltenes vidusskolas, Ernests Andrejs Lauciņš no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas, Jānis Jermacāns no Balvu Valsts ģimnāzijas, Nikolīne Krista Tesļuka no Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas un Iļja Polis no RTU Inženierzinātņu vidusskolas. 

Erudīcijas spēle “Gudrs, vēl gudrāks” 

Foto: Vītolu fonds

Pēc uzvaras spēlē RTU Inženierzinātņu vidusskolas audzēknis Iļja Polis pateicību velta tētim: “Vislielākais paldies, protams, izskanēs manam tētim, kas ir izaudzinājis mani un vienmēr atbalstīja jaunajos pirmsākumos un iniciatīvās, arī šajā raidījumā, kaut gan arī nespējā būt klāt raidījuma laikā, tomēr atbalstīja mani no mājām, no Balviem.”

“Milzīgs paldies arī manai atbalsta grupai studijā , kura sastāvēja no skolotājas, gandrīz visiem maniem kojubiedriem, kas bija manas atbalsta grupas kodols un mēs kopīgi veidojām visus plakātus un arī klases biedri un skolas biedri, kas tāpat nāca līdzi,” sirsnīgi turpina Ilja “Paldies visiem tiem, kas atbalstīja arī attālināti un apsveica pēc uzvaras. Sirsnīgi vārdi daudz ko nozīmē!”

Arī Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas audzēkne Nikolīne Krista Tesļuka pateicības vārdus vispirms velta savai ģimenei: “Vislielākā pateicība maniem vecākiem, kas mani vienmēr ir atbalstījuši un rosinājuši manu zinātkāri par apkārtējo pasauli. Zinu, ka ne visiem ir paveicies ar mīlošiem un atbalstošiem vecākiem, tieši tāpēc es jūtos ļoti pateicīga un laimīga, ka man viņi ir. Protams, ļoti pateicīga esmu saviem vecvecākiem, krustēvam un daudziem citiem saviem radiniekiem, kuri mani ir atbalstījuši. Visus diemžēl nevaru pieminēt, jo radu un vecāku draugu loks ir plašs, bet nu ''savējie sapratīs"”.

Nikolīne Krista turpina: “Liels paldies arī jāpasaka visiem maniem skolotājiem- gan tiem, kas pašlaik kādu priekšmetu pasniedz, gan arī tiem, kas kādreiz man ir mācījuši. Lai gan daudzi skolotāji man ir snieguši atbalstu mācībās, vēlētos īpašu paldies pateikt savai ģeogrāfijas skolotājai Antrai Brinkmanei-Brimanei par dotajām zināšanām un stimulu mācībās, angļu valodas skolotājai Diānai Kovaļovai par ilgstošo atbalstu, savai sākumskolas skolotājai Inetai Mežniecei par to, ka vienmēr ticēja maniem spēkiem, vēstures skolotājai Intai Supei par iemācītajām zināšanām un atbalstu, un, visbeidzot, paldies vēlos pateikt savam pašreizējam klases audzinātājam Tomam Akmenim par atbalstu un klātbūtni viscauri raidījuma procesam. Skolēnam atbalsts ir svarīgs, sākot ar pirmo dienu skolas solā, un lai gan vēlētos pieminēt vēl daudzus skolotājus, kuri ,tāpat kā iepriekšminētie, man ir snieguši gan vispārējas, gan dzīves gudrības, saraksts būtu ļoti, ļoti garš.”

Arī Nikolīne Krista, tāpat kā Ilja, atzīst, ka patīkami bijis saņemt apkārtējo labu vēlējumus pēc uzvaras spēlē: “Sirsnīgu paldies vēlos pateikt visiem laba vēlējiem- varbūt kāds nojauš, varbūt nē, bet labs vārds tik tiešām ir kā medus dvēselei. Esmu pateicīga par jums, paldies par to, ka novērtējat mani!”

Ja Nikolīnei Kristai interesantāks šķitis spēles pusfināls, kurā visspilgtākais mirklis bijis papildkārta pēc 3. kārtas noslēguma, kur Napoleons Bonaparts vistiešākajā nozīmē devis iespēju turpināt spēli un būt vienai no 6 finālistiem, tad Iļja stāsta, ka viņam vislielākā balva ir bijusi kopā pavadītais laiks un emocijas: “Tā atmosfēra, ko radīja mani atbalstītāji bija neatkārtojama, adrenalīns mani pārpildīja un šīs atmiņas no raidījuma ir neaizmirstamas!”

Nikolīne Krista atklāj kādu notikumu, kad lielās kameras tika izslēgtas un dalībnieki devās mājup: “Ar maniem klasesbiedriem nekad nav garlaicīgi, bet nekad nebiju domājusi, ka viņi var būt ļoti smieklīgi. Mēs fotogrāfējāmies ar saviem atbalstītājiem un daži IZV skolnieki teica, ka ''saies'' jāraksta ar ''j'' nevis ar ''i''. Manu klasesbiedru atbilde? ''Atbrauc uz Tukumu, parunāsim!'' Labs joks bija tieši tas, ko man tanī brīdī vajadzēja. Paldies jums, klasesbiedri!”

Iļja 11.klašu finālistiem vēl: “ Būt pārliecinātiem, smaidīt kamerā un baudīt, jo stresa ietekmē var aizmirst par baudīšanas daļu, un tad no raidījuma nav baigi jēgas, ja pašiem piedalīties nepatīk. Jums ir iespēja izveidot raidījuma gaitu tādu, kādu paši vēlaties, lai atmiņas būtu tikai pozitīvas, iespēja atklāt sevi, uztaisīt kaut ko oriģinālu, un kopumā, nospēlēt tā, lai pēc 10 gadiem jūs varētu atcerēties šo dzīves posmu ar smaidu sejā un domām, "Cik labi, ka es esmu piedalījies!""

 “Vislielākais padoms, ko varu dot jebkuram, neatkarīgi no klases ir: neapšaubiet sevi un ticiet saviem sapņiem. Šo saku kā dalībniece, kura vismaz 3 reizes pildīja anketas un nemaz netika, kā skolniece, kura daudz šaustījusi sevi, un brīžiem pat neticējusi sev.  Tieši 11. klases finālistiem varu novēlēt asu prātu, redzi, uzmanību, kā arī, lai arī cik jūs šaubītos par atbildi, sakiet to. Punktus jūs nezaudēsiet. Šī bija mana lielākā kļūda finālā, kas man maksāja 1. vietu,” padomu dod Nikolīne Krista.