PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 07. maijs

Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

5867.jpeg
Foto: oksun70 / 123RF
Turpmāk visās Francijas skolās redzamā vietā būs izlikta Sekulārā harta - dokuments, kas no vienas puses apstiprina ikviena cilvēka tiesības uz reliģisko brīvību, tomēr no otras puses norāda, ka valsts un baznīca ir šķirtas.

Interneta ziņu vietne The Local gan uzsver, ka strīdi par hartas interpretāciju nerimstas, savu neapmierinātību ar to pauduši musulmaņu kopienas pārstāvji.

Francijas izglītības ministrs Vinsēns Peijons (Vincent Peillon) beidzot ir prezentējis dokumentu, par kura sagatavošanu bijis daudz strīdu un diskusiju, kuras nerimstas arī tagad, raksta The Local. Hartā ietverti 15 panti, kas atgādina skolēniem un skolotājiem par valsts pastāvēšanas principiem. "Sekulārisms nozīmē visa veida vardarbības un diskriminācijas noliegšanu, garantē vienlīdzību starp zēniem un meitenēm, balstās uz savstarpējas cieņas un sapratnes kultūru," sacīts vienā no hartas punktiem. Citā uzsvērts, ka skolas darbiniekiem, pildot savus amata pienākumus, jāievēro stingra neitralitāte, viņi nedrīkst demonstrēt savu politisko vai reliģisko pārliecību. Savukārt skolēniem nāksies samierināties ar to viņiem būs jāapgūst visa mācību programma un, piemēram, kristieši nedrīkstēs atteikties no evolūcijas teorijas apgūšanas, bet musulmaņu meitenēm nāksies apmeklēt sporta nodarbības. "Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli, taču reliģisku iemeslu dēļ nav atļauts apstrīdēt mācību programmas saturu, vai kavēt nodarbības," uzsvēris ministrs. Hartā arī vēlreiz atgādināts par 2004. gadā pieņemto likumu, kas aizliedz ārišķīgu reliģiozo simbolu demonstrēšanu skolās.

The Local norāda, ka dokumenta pieņemšana izraisījusi prognozējamo negatīvo reakciju daļā musulmaņu kopienas. Organizācijas Islamofobijas novērošana prezidents Abdalla Zekri (Abdallah Zekri) sarunā ar laikrakstu Le Parisien izteicies, ka harta esot mērķēta tieši pret musulmaņiem. Viņš norādījis, ka sākotnēji tā bija paredzēta komunitārisma (lojalitātes pret savu sociālkulturālo grupu, nevis visu sabiedrību) apkarošanai, taču pašlaik šis jēdziens tiekot lietots gandrīz vienīgi attiecībā uz musulmaņiem.

Neapmierināti ir ne tikai islāmticīgie. Arī kristieši norāda, ka sekulārismu var tulkot dažādi, un ir pauduši bažas par to, ka atsevišķās skolās varētu aizliegt tradicionālās Ziemassvētku eglītes vai sarīkojumus, kuros piedalās Santa Klauss jeb Ziemassvētku vecītis. Jāatgādina, ka, saskaņā ar katoļu tradīciju, piektdienās lielākajā daļā skolu pusdienās joprojām tiek pasniegtas zivis, un nav saprotams, vai arī šī tradīcija sekulārisma vārdā tiks izskausta. The Local norāda, ka dokumenta interpretēšana tagad sagādās liekas galvassāpes skolu administrācijām, atgādinot, ka tiesās jau nonākušas vairākas lietas, ka attiecas uz skolēnu sodīšanu par reliģiozo simbolu demonstrēšanu.