PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 07. maijs

Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

7886.jpeg
Foto: epokrovsky / 123RF
Iespējams, ka jau drīzumā jauniešiem, kuri ierodas studēt Francijas augstskolās, nāksies maksāt pilnu mācību maksu.

Tas gan attieksies uz tiem potenciālajiem studentiem, kuri nāk no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES).

Nosakot šādu kārtību, varētu panākt  būtisku pienesumu valsts budžetam, raksta interneta ziņu vietne The Local. Tajā pašā laikā nav īsti skaidrs, vai šāds solis nesamazinās studējošo ārzemnieku skaitu, jo Francijas augstākās izglītības sistēma tiek bargi kritizēta un studenti regulāri rīko protesta akcijas.

Ar ierosinājumu noteikt pilnu mācību maksu studentiem, kuri Francijā ieradušies no valstīm, kas neietilpst ES, nākusi klajā domnīca France Stratégie, kuraspaustajāviedoklī parasti ieklausās premjera Manuela Valsa (Manuel Valls) administrācija. Domnīcas pārstāvji norādījuši, ka šādā veidā Francija varētu nopelnīt aptuveni 850 miljonus eiro gadā, un daļu no šiem līdzekļiem būtu iespējams investēt papildu stipendijās ārzemniekiem un mācību apstākļu uzlabošanai. The Local raksta, ka ziņojumā tiek citēti beidzamie statistikas dati, kas liecina par Francijas augstskolu lielo popularitāti ārzemnieku vidū - prognozes liecinot, ka tuvāko gadu laikā Francijā studēt varētu ierasties ap 200 000 cilvēku no valstīm, kas nav ES sastāvā.

Organizācijas Campus France (tā nodarbojas ar ārzemju jauniešu piesaistīšanu Francijas augstskolām) dati liecina, ka pagājušā gada novembrī Francijā studēja aptuveni 300 000 ārzemnieku. 26% no viņiem bija no Eiropas valstīm, 43% no Āfrikas, 19% no Āzijas un aptuveni 8% no Tuvajiem Austrumiem.  Campus France aplēses liecina, ka ārvalstnieku pieplūdums jau tagad ir izdevīgs Francijai - neraugoties uz to, ka šie studenti, tāpat kā viņu vienaudži no ES valstīm, sedz tikai apmācības administratīvās izmaksas, bet pilnu mācību maksu nemaksā. Aptuveni 11 000 eiro gadā katrs ārvalstnieks tērē tikai par pārtiku un mājokļa īri, 41% šo studentu ir atraduši kādu darbu un maksā nodokļus, pie viņiem samērā regulāri viesos ierodas tuvinieki, kuri arī tērē naudu, norādījusi Campus France, kas, spriežot pēc visa, par jauno ideju nav sajūsmā.

The Local vērš uzmanību uz vēl vienu aspektu - vai pēc pārmaiņām Francijas augstskolu piedāvātās izglītības cena atbildīs tās kvalitātei? Vai nenotiks tāpat kā Lielbritānijā, kur pēc straujas mācību maksas paaugstināšanas un stingrāka vīzu režīma ieviešanas universitātes sūdzas par ārzemju studentu plūsmas samazināšanos? Uz pesimistiskām domām vedina decembrī notikušās studentu, pasniedzēju un augstskolu absolventu demonstrācijas, kas liecina, ka neapmierinātība ar augstākās izglītības sistēmu pieaug. Neapkurinātas, nolaistas auditorijas un kopmītņu telpas, kur saimnieko tarakāni, bet no griestiem lietus laikā pil ūdens, vēl būtu mazākā nelaime - studenti ir neapmierināti tieši ar izglītības kvalitāti un to, ka augstskolas diploms nav nekāda garantija pienācīgi apmaksāta darba atrašanai. Žilī Lenoja (Julia Le Noé), kura Pjēra un Marijas Kirī universitātē studē vides aizsardzību, piemēram, sūdzas par studiju programmu sašaurināšanu un pasniedzēju skaita samazināšanos. "Tiek samazināti pasniedzēju štati, kas noved pie zemākas izglītības kvalitātes - studentu ir daudz, bet pasniedzēju maz, viņi nespēj katram studentam pievērst vajadzīgo uzmanību," saka jauniete. Savukārt Šarlote Ledjūka (Charlotte Leduc) ir neapmierināta ar to, ka augstāko izglītību ieguvušajiem nav iespējams atrast labu darbu - ļoti bieži viņiem tiek piedāvāts tikai īstermiņa līgumdarbs. Statistika liecina, ka bezdarbnieku rindas ik gadu papildina gandrīz 33% augstskolu beidzēju.