PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 12. maijs

Ina, Ināra, Inārs, Valija

5939.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Kopš 2004. gada Francijas valsts skolās jau ir aizliegts demonstrēt reliģiskus simbolus - gan tradicionālās musulmaņu galvassegas (hidžabus un nikabus), gan ebreju cepurītes (kipas), gan kristiešu krustus. 

Laikrakstam Le Monde kļuvis zināms, ka Francijas Augstākā Integrācijas padome (HCI) valdībai sagatavotās rekomendācijās ierosinājusi šo aizliegumu attiecināt arī uz augstskolām. Tomēr interneta ziņu vietnes The Local aptaujātie viedokļu līderi pauduši šaubas, vai tas būtu nepieciešams, jo šāds solis noteikti atkal saniknotu valsts lielo musulmaņu kopienu.

HCI ziņojumā norādīts, ka "būtu lietderīgi augstskolu auditorijās, vietās, kur notiek mācību un izpētes darbs, aizliegt reliģisku simbolu atklātu demonstrēšanu". Ziņojuma autori uzsvēruši, ka no daudzu augstskolu darbiniekiem saņemtas sūdzības par to, ka studenti, cenšoties demonstrēt savu reliģisko pārliecību, rada neērtības citiem. Augstskolās darbojoties pagrīdes reliģiskie grupējumi, studenti pieprasot, lai viņiem ierādītu vietas, kur noturēt lūgšanas, nepiekrītot apmeklēt atsevišķas mācību programmā iekļautas nodarbības, jo tajās stāstītais esot pretrunā ar viņu reliģisko pārliecību, protestē pret to, ka kopā mācās gan jaunieši, gan jaunietes. Le Monde, atsaucoties uz ziņojuma autoriem, raksta, ka lielākoties pretenzijas ir musulmaņu studentiem, taču bijuši arī gadījumi, kad pārliecināti kristieši atsakās apmeklēt nodarbības, kurās tiek mācīta evolūcijas teorija, vai iebilst pret brīvdomātāja un filozofa Voltēra darbu studēšanu.

HCI prezidents Benuā Normāns (Benoit Normand) sarunā ar The Local atzinis, ka šāds ziņojums patiešām ir sagatavots, taču atteicies izpaust tā saturu. Savukārt 15.marta atbrīvošanas komiteja, kas iestājas par 5 miljonu Francijā dzīvojošo musulmaņu tiesībām, jau paudusi bažas, ka šis ir kārtējais solis, lai uzspiestu kauna zīmogu islāmticīgajiem.

The Local gan norāda, ka ziņojumu vēl pētīs prezidenta Fransuā Olanda (Francois Hollande) izveidotā Nacionālā sekulārisma novērošanas padome, un tās vadītājs Žans Luī Bjanko (Jean-Louis Bianco) jau steidzies nomierināt sakarsušos prātus. "Šāda aizlieguma noteikšana nav mūsu dienas kārtībā," viņš pavēstījis sarunā ar The Local. Ž.L. Bjanko uzsvēris, ka situācija skolās un universitātēs būtiski atšķiras. "Skolās aizliegums pieņemts tādēļ, lai vecāki nevarētu saviem bērniem uzspiest reliģiskās simbolikas valkāšanu, piemēram, musulmaņu meitenēm ģimenes neliktu tērpties hidžabos. Bet augstskolās mācās pilngadīgi cilvēki, kuri paši var izlemt, kā rīkoties," viņš skaidrojis.