PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 07. maijs

Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

5917.jpeg
Foto: NejroN / 123RF
Iespējams, jau drīzumā Itālijas skolās tiks uzsākta kārtējā reforma, kas visvairāk attieksies uz pašiem jaunākajiem skolēniem.

Konstatējot, ka angļu valodas zināšanu līmenis Itālijas iedzīvotāju vidū nav pietiekoši augsts (uz to nereti norāda arī ārzemju uzņēmēji, kuriem ir sarežģīti nodarboties ar biznesu Itālijā), izglītības ministrija vēlas panākt, lai atsevišķus mācību priekšmetus skolēni apgūtu angļu valodā. Interneta ziņu vietne The Local gan norāda, ka pagaidām nekādi konkrēti lēmumi nav pieņemti.

Idejas autore ir jaunā izglītības ministre Stefānija Džannini (Stefania Giannini), kura ir pazīstama lingvistikas pedagoģe un augstskolu starptautisko apmaiņas programmu piekritēja. Intervijā laikrakstam l'Unita viņa paziņojusi, ka ar pāris stundām nedēļā, kas tiek veltītas angļu valodai, nepietiek, lai to apgūtu pietiekami augstā līmenī. Tādēļ ministre rosina atsevišķus mācību priekšmetus mācīt angļu valodā, turklāt aizstāv viedokli, ka tas jādara pēc iespējas ātrāk - proti, kad bērns tik tikko sācis apmeklēt skolu. "Ja mēs svešvalodas skolēniem nemācām, kamēr viņi vēl ir jauni, viss pārējais, ko mēs par šo problēmu runājam, ir tikai tukša retorika," l'Unita citē D. Džannini sacīto.

Kā pierādījumu tam, ka situācija patiešām ir problemātiska, ministre minējusi Education First pētījumu, kurā salīdzinātas dažādu valstu skolēnu angļu valodas zināšanas. Noskaidrojies, ka itāliešu skolēni angļu valodu pārvalda viszemākajā jeb pamata līmeni - līdzīgu novērtējumu saņēmušas arī Ķīna, Krievija un Francija. Lielākajā daļā Eiropas valstu šis vērtējums ir labs vai augsts, pat Spānijā, kur iedzīvotāji ne īpaši labprāt apgūst svešvalodas, tas ir vidējsThe Local piebilst, ka izglītības reformas nepieciešamību atzinis arī premjerministrs Mateo Renci (Matteo Renzi), kurš izteicies, ka šim mērķim varētu tikt piešķirti līdz pat 3,5 miljardi eiro. Tomēr pagaidām valdība oficiāli nav apstiprinājusi ministres iniciatīvu, turklāt ir skaidrs, ka pat gadījumā, ja tiks pieņemts principiāls lēmums, tam sekos ilgi strīdi par to, kādus mācību priekšmetus mācīt angļu, bet kādus itāliešu valodā.

The Local norāda, ka pieaugušo angļu valodas zināšanas Itālijā patiešām ir vājas. Piemēram, parlamentārieši dažu gadu laikā iztērējuši vairāk nekā 400 000 eiro, lai apmeklētu valodu kursus un mācītos angļu valodu, taču, kad kādas televīzijas kompānijas žurnālists, kurš ilgāku laiku nodzīvojis Lielbritānijā, mēģināja pārbaudīt viņu zināšanas, noskaidrojies, ka parlamentārieši joprojām nespēj raiti izteikties angliski. Pērn uz to norādījusi arī Oslo bankas Sparebank 1 vecākā ekonomiste Elizabete Holvīka (Elisabeth Holvik), kura pēc vizītes Itālijā paudusi neizpratni, kādēļ šīs valsts uzņēmēji neprot vai nevēlas runāt angliski. "Ja jūs patiešām vēlaties, lai ārzemnieki investē Itālijā, jums jābūt viesmīlīgiem, un viena no šādas viesmīlības pazīmēm ir runāšana starptautiskajā biznesa valodā - angļu valodā," norādījusi E. Holvīka. Viņa arī piebildusi, ka Norvēģijas pieredze liecina - bērniem svešvalodas jāsāk mācīt pēc iespējas ātrāk.