PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 07. maijs

Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

5903.jpeg
Līdz šim Zviedrijas skolās tikai sestajā klasē, kad skolēni ir aptuveni 12 līdz 13 gadus veci, sāka bērnu sekmju vērtēšanu jeb atzīmju likšanu par paveikto.

Izpētot ikgadējos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) reitingus, kas liecina, ka zviedru skolēnu zināšanas ir vājākas nekā lielākajā daļā OECD valstu, valdība nolēmusi mainīt šo sistēmu, turpmāk skolēnu paveikto sākot vērtēt jau no ceturtās klases jeb 10 gadu vecuma, vēsta interneta ziņu vietne The Local.

Dažas dienas pēc tam, kad Zviedrijas premjers Fredriks Reinfeldts (Fredrik Reinfeldt) publiski atzina, ka līdzšinējā sistēma "nav darbojusies īpaši labi", tam, ka nepieciešams ātrāk sākt vērtēt skolēnu zināšanas, piekritis arī izglītības ministrs Jans Bjērklunds (Jan Björklund). Viņš atgādinājis, ka OECD reitingā labus rezultātus uzrāda Lielbritānija, Ziemeļīrija un Jaunzēlande, bet šajās valstīs bērnu sekmes tiek vērtētas ja no četru vai piecu gadu vecuma. Savukārt lielākajā daļā valstu atzīmes tiek liktas skolēniem, kam ir seši un vairāk gadu.

Sarunā ar ziņu aģentūru TT J. Bjērklunds skaidrojis, ka skolēnu sekmju vērtēšana varētu viņus motivēt uzcītīgāk mācīties, savukārt skolēnu vecākiem būtu krietni skaidrāka un saprotamāka informācija par to, kā viņu bērniem skolā sokas. Ņemot vērā Zviedrijas tradīcijas un to, ka daļa skolēnu vecāku varētu celt iebildumus pret jauno kārtību, ministrs solījis, ka valdības izstrādātajā likumprojektā būs iekļauts kompromiss. Proti, 4. un 5. klases skolēniem atzīmes neizliks visas klases priekšā, bet gan nosūtīs vērtējumu bērnu vecākiem. "Mēs nevēlamies, lai bērni stundās strīdas un lielās, salīdzot savas atzīmes," sacījis J. Bērklunds.

Lai gan ministrs par reformu runājis ļoti pārliecinātā tonī, The Local norāda, ka likumdošanas nianšu dēļ tā nestāsies spēkā ātrāk par 2017. gadu. Turklāt pastāv iespēja, ka pēc šī gada septembrī paredzētajām parlamenta (Riksdāga) vēlēšanām pašreizējā koalīcija pie varas nepaliks, un nav zināms, vai jaunā valdība atbalstīs izmaiņas. Ņemot vērā, ka maijā notiks arī Eiropas parlamenta vēlēšanas, zviedru mediji daudzas valdības iniciatīvas vērtē tieši caur vēlēšanu prizmu. Tas attiecas arī uz vēl vienu nesen izskanējušu J. Bērklunda solījumu - viņš paziņojis, ka tiks piešķirti 1,7 miljardi kronu jeb 190 miljoni eiro, lai nodrošinātu pienācīgu zviedru valodas apguvi tiem skolēniem, kuriem šī valoda nav dzimtā. Arī šī soļa mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, jo statistikas dati liecina, ka tikai 52% Zviedrijā ieceļojušu imigrantu bērnu sekmīgi pabeidz vidusskolu. "Pirms skolēni augstā līmenī sāk apgūt citus mācību priekšmetus, vispirms tiem kārtīgi jāiemācās zviedru valoda," deklarējis ministrs.