Daļa šīs naudas tiek novirzīta mazo skolu uzturēšanai - salās, neraugoties uz niecīgo iedzīvotāju skaitu, darbojas aptuveni 20 skolas. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, tās apvienotas virtuālajā tīklā E-Salas, kas palīdz skolēniem nejusties tā, it kā viņi dzīvotu pasaules malā, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Horvātijas salās cenšas saglabāt mazās skolas

Gluži tāpat kā daudzviet citur pasaulē, arī Horvātijā cilvēki mēdz izceļot no ekonomiski depresīviem un nomaļiem reģioniem. 3 kilometrus garā un 1,5 kilometrus platā Susakas sala, kas atrodas Adrijas jūras ziemeļos, ir tipisks piemērs. Pagājušā gadsimta vidū, kad salā bija attīstīta vīnkopība, tajā dzīvoja vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, bet salas skolā seši skolotāji mācīja vairāk nekā 100 bērnus. Pašlaik pastāvīgo iedzīvotāju skaits sarucis līdz 150 cilvēkiem, bet Barbara Busiča - Ribariča (Barbara Busic - Ribaric) pilda gan vietējās pamatskolas direktores, gan vienīgās skolotājas, gan administratores pienākumus. Viņas skolā mācās tikai pieci bērni vecumā no 8 līdz 14 gadiem, taču labā ziņa ir tā, ka neviens mācību iestādi neplāno slēgt. Gluži otrādi, skola nesen izremontēta un iesaistīta E-Salu projektā.
"Skolas uztur dzīvību šajās mazajās salās. Tajās nedzīvo daudz bērnu, taču mēs viņus nepametam novārtā," saka Olivela Franko (Olivela Franko). Viņa dzīvo relatīvi lielajā Losinjas salā, ir tās pamatskolas direktore un paralēli koordinē arī E-Salu projektu. Tas tika uzsākts pirms pieciem gadiem un ļauj bērniem, kuri dzīvo un mācās nomaļu salu skolās, ne tikai apgūt datora lietošanas iemaņas, bet arī virtuālajā vidē sazināties ar jauniegūtiem draugiem citu salu skolās.
Susakas skolas vienīgajā klases telpā uzstādīts videoekrāns, 12 gadus vecie Dominiks Malovičs (Dominik Malovic) un Ivans Mačičs (Ivan Macic) pirms matemātikas stundas sākšanās izmanto gadījumu, lai pamātu saviem vienaudžiem, kuri pulcējušies uz stundu citā mazajā skolā. Dominks lepojas, ka viņam esot desmitiem Facebookdraugu, ar kuriem viņš regulāri sazinās virtuālajā vidē, bet reizēm arī tiekas klātienē. Horvātijā regulāri tiek rīkoti kopīgi pasākumi mazo skolu skolēniem, taču nereti gadās, ka satrakojušās jūras dēļ uz tiem nav iespējams nokļūt. Susakas skolas direktore ar sarūgtinājumu stāsta, ka nesen izjucis plānotais brauciens uz Losinjas salu, kur rīkota gadskārtējā Maizes diena - festivāls, kura laikā dažādu skolu audzēkņi demonstrē savas iemaņas maizes cepšanā. "Mūsu pagatavotos kukulīšus ar prāmi uz Losinju nosūtījām dienu iepriekš, bet, kad bija jābrauc pašiem, uznāca spēcīga vētra," to, cik ļoti salas iedzīvotāji atkarīgi no laika kaprīzēm, skaidro B. Busiča - Ribariča.
Lai gan O. Franko uzsver, ka viens no E-Salu mērķiem ir sniegt mazo skolu audzēkņiem socializācijas iemaņas, radīt sajūtu, ka viņi ir daļa no plašāka kolektīva, Susakas salas bērni nemaz nealkst pēc dzīvošanas citur un mācīšanās lielā skolā. "Lielāka klase nozīmētu pārāk daudz cilvēku un pārāk lielu troksni," prātīgi saka Ivans. Gan viņš, gan draugs Dominiks ir sajūsmā par to, ka, sākoties rudenim, kad salu pamet tūristi, tieši viņi šeit jūtas kā pilntiesīgi saimnieki un spēj izbaudīt absolūtu brīvību. Tomēr pēc dažiem gadiem abiem draugiem būs jāizdara svarīga izvēle - Susakas salas skolā nav iespējams iegūt vidējo izglītību un, ja zēni nolems mācīties vidusskolā, tas jau būs jādara citur, kur ir lielākas klases un lielāks troksnis.