Tas izskaidrojams ar darba devēju vēlmi pēc darbaspēka ar globālu pasaules uztveri un labām svešvalodu zināšanām, raksta avīze The New York Times. Japānai raksturīgi tas, ka iespēju apgūt zināšanas ārzemēs visbiežāk cenšas izmantot jaunas sievietes, kurām tradicionālajā sabiedrībā ir grūtāk virzīties uz augšu par karjeras kāpnēm, bet starp valstīm, kur studēt, aizvien populārāka kļūst Kanāda, raksta The New York Times.
Japāņu jauniešus atkal sāk interesēt studijas ārzemēs

Saskaņā ar Japānas valdības datiem, uz kuriem atsaucas The New York Times, beidzamajos gados japāņu jauniešu interese par studijām ārzemēs neesot bijusi liela. Piemēram, 2004. gadā ārpus Japānas studēja 83 000 šīs valsts pilsoņu, bet 2009. gadā viņu skaits bija samazinājies līdz pat nepilniem 60 000. Tomēr kopš 2011. gada beigām novērojams zināms pagrieziena punkts, skaidro ārvalstu studiju aģentūras Ryugaku Journal viceprezidente Jukari Kato (Yukari Kato). "Šajā brīdī valdība sāka saprast, ka tai nepieciešama globālāka pieeja talantu meklēšanā, savukārt tādas kompānijas kā interneta mazumtirdzniecības uzņēmums Rakuten un apģērbu ražošanas kompānija Uniqlo sāka interesēties par perspektīviem darbiniekiem, kuri prastu angļu valodu," viņa norādījusi.
Labas svešvalodu zināšanas un starptautiskā pieredze - tās ir iemaņas, kas interesē darba devējus, stāsta J. Kato. Tādēļ var novērot divas tendences - universitāšu studenti aizvien biežāk izvēlas neilgas apmācību programmas valstīs, kurās runā angļu valodā, bet vidusskolēni meklē iespējas ārzemēs studēt ilgāk. Pagājušajā gadā Ryugaku Journal pakalpojumus izmantojuši par 12% universitāšu studentu un par 94% vidusskolēnu vairāk nekā gadu iepriekš. Statistika liecina, ka lielākā daļa japāņu studentu izvēlas mācīties ASV vai Ķīnā, taču samērā strauji aug arī Kanādas popularitāte - divu gadu laikā studentu vīzu saņēmušo Japānas pilsoņu skaits pieaudzis no 2375 līdz 3643 cilvēkiem. Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrijas parlamentārais sekretārs Džeralds Kedijs (Gerald Keddy) uzsver, ka Kanāda piedāvā jauniešiem ļoti izdevīgus nosacījumus - tiem, kuri šajā valstī vēlas pavadīt mazāk par pusgadu, vīza nemaz nav nepieciešama, savukārt studentu vīzas saņēmējiem ir tiesības nedēļas nogalēs piepelnīties. Atšķirībā no ASV, kur mācību iestādēs laiku pa laikam notiek asiņainas apšaudes, Kanāda tiek uzskatīta par drošāku valsti, ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka Kanādas sabiedrība ir multikulturālāka, japāņu studentiem tur ir vienkāršāk iejusties nekā ASV. "Tieši iespēja nedēļas nogalēs strādāt bija viens no iemesliem, kādēļ es izlēmu par labu Kanādai," sarunā ar The New York Times saka 21 gadu vecā Ami Katajanagi (Ami Katayanagi), kura gatavojas desmit mēnešus studēt Vankūverā. Jaunietes specialitāte būs starptautiskais tūrisms, un viņa jau vienojusies, ka nedēļas nogalēs varēs strādāt praksē kādā viesnīcā.
Tokijas Kokušikanas universitātes dekāns Kageaki Kadživara (Kageaki Kajiwara) norāda, ka visbiežāk studijas ārzemēs izvēlas tieši gados jaunas sievietes. "Diemžēl mūsu sabiedrībā joprojām ir samērā izteikta vīriešu dominēšana, japānietēm ir grūti cerēt uz spīdošu karjeru, un ārzemēs iegūtā izglītība kļūst par vienu no viņu retajām prioritātēm," viņš norāda. Šādam vērtējumam piekrīt otrā kursa studente Marina Nakazava (Marin Nakazawa), kura rudenī dosies studēt uz Tsinghua universitāti Pekinā. M. Nakazava uzaugusi kādā relatīvi nelielā pilsētā Šigas prefektūrā un saka, ka nevēlas līdzināties vietējām sievietēm, kuras absolūti nepazīst pasauli ārpus šīs pilsētiņas. Iemesls, kādēļ viņa nolēmusi studēt Ķīnā, ir vienkāršs - M. Nakazavas tēvs nodarbojas ar rokaspulksteņu tirgošanu, un jauniete cer, ka kādreiz spēs viņam palīdzēt iekarot Ķīnas tirgu.