Interneta ziņu vietne The Local norāda, ka ministrija joprojām nav atteikusies no mērķa Francijas augstskolām piesaistīt vairāk studentu no ārzemēm, taču galvenā mācību valoda joprojām būs franču - angļu valodas programmu skaits nepārsniegs 1% no kopējā programmu skaita.

Ar ideju, kas saniknojusi franču valodas aizstāvjus un pazīstamus inteliģences pārstāvjus, to skaitā rakstnieku Frederiku Verstu (Frederic Werst), aprīlī nāca klajā augstākās izglītības ministre Ženevjēva Fiorazo (Geneviève Fioraso). Viņa ierosinājusi grozīt likumu, kas paredz, ka franču valoda noteikta par visu valsts teritorijā esošo mācību iestāžu pamatvalodu. The Local atgādina, ka šo likumu apiet neliels skaits privāto augstskolu, kurās daļa mācību priekšmetu tiek pasniegti angļu valodā. Taču Ž. Fiorazo vēlējās šādu praksi paplašināt, cerot, ka ar tās palīdzību Francijas augstskolām izdosies piesaistīt vairāk studentu no ārzemēm. Ministre atsaukusies uz pētījumu, kas liecina, ka franču augstskolu prestižs pasaulē krītas, un viņa ir pārliecināta, ka viens no šīs tendences iemesliem ir tas, ka Francijā nav iespējams iegūt labu izglītību angļu valodā, kurā runā liela daļa pasaules iedzīvotāju.

Tomēr negatīvā reakcija likusi ministrei precizēt savu plānu, kas maijā tiks iesniegts izskatīšanai parlamentā. "Mēs negrasāmies padarīt apmācību angļu vai kādā citā svešvalodā par obligātu. Mēs tikai vēlamies dot universitātēm šādu iespēju, lai tās angļu valodā varētu pasniegt programmas, kas būs paredzētas konkrētai mērķa auditorijai," viņa norādījusi, uzsverot, ka valdība vairs neplāno masveida pāreju uz mācībām angļu valodā. Ž. Fiorazo arī skaidrojusi, ka visiem ārzemju studentiem būs obligāti jāapgūst arī franču valoda, tās zināšanu līmenis tiks ņemts vērā, lai saņemtu diplomu. Pēc ministres domām, tuvākajā laikā ārvalstu studentu īpatsvars Francijas augstskolās būtu jāpalielina no 12% līdz 15%.

Par šādu plānu maiņu var būt gandarīts F. Versts, kurš bija viens no reformu galvenajiem pretiniekiem. Sarunā ar The Local viņš skaidrojis, ka svarīgākais ir uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, un atgādinājis, ka pasaulē ir gana daudz valstu, kuru iedzīvotāji labi zina franču valodu - tieši šo valstu studentus arī nepieciešams piesaistīt Francijai, piemēram, bez liekas birokrātijas piešķirot viņiem studentu vīzas. F. Versts ir pārliecināts, ka angļu valodas programmu ieviešanai nebūs cerētās atdeves - talantīgākie angļu valodas pratēji vienalga izvēlēsies studēt valstīs, kurās šī valoda ir oficiālā, piemēram, ASV, Lielbritānijā vai Austrālijā. "Franču universitātēm izdosies piesaistīt tikai vājākos," ir pārliecināts F. Versts.