Tā liecina amerikāņu zinātnieku veiktais pētījums, kura rezultāti aprakstīti izdevumā Child Development. Ziņu aģentūra Reuters norāda, ka tas būtu jāņem vērā gan skolēnu vecākiem, gan skolotājiem, kuru uzdevums būtu palīdzēt pusaudžiem pārvarēt strīdu sekas.
Kā konflikti mājās ietekmē pusaudžu uzvedību skolā?

"Mēs jau zinājām, ka konflikti ģimenēs ir viens no faktoriem, kura ietekmē mēdz pasliktināties pusaudžu sekmes, taču tas, kādu ietekmi strīdi atstāj uz ikdienas dzīvi, bija zināms mazāk," Reuters skaidrojusi viena no pētījuma autorēm, Losandželosas Dienvidkalifornijas universitātes doktorante Adela Timonsa (Adela Timmons). Kopā ar šīs pašas universitātes psiholoģi Geilu Margolinu (Gayle Margolin) viņa vairāku nedēļu garumā analizējusi informāciju, ko snieguši vairāk nekā 100 pētījumā iesaistīto pusaudžu un viņu vecāku.
Ik dienu gan skolēniem, gan viņu vecākiem bija jāaizpilda aptaujas lapa, kurā jānorāda visi ģimenē notikušie strīdi un konflikti - pat šķietami maznozīmīgi. Savukārt pusaudžiem papildus tam bija jāaizpilda vēl viena aptaujas lapa, raksturojot savu garastāvokli un problēmas, kas radušās skolā. Tāpat pusaudžiem bija jāatbild uz jautājumu, kā izpaužas viņu sliktais garastāvoklis - vai viņi šādā gadījumā mēdz ieslīgt depresijā, kļūst satraukti vai, piemēram, izgāž dusmas uz skolas biedriem.
Apkopojot pētījuma rezultātus, secināts, ka pusaudžiem pēc strīda vai konflikta ar vecākiem slikts garastāvoklis mēdz būt pat divas dienas, un varbūtība, ka šajā laikā viņiem radīsies kādas problēmas arī skolā, strauji pieaug. "Pat tad, ja pusaudži neizrāda, ka viņi ir sarūgtināti, patiesībā strīdi uz ilgāku laiku pasliktina viņu garastāvokli. Daudzi skolēni tā negatīvās sekas izjūt arī skolā," skaidrojusi G. Margolina. Viņa piebildusi, ka pētījuma laikā atklāta arī kāda samērā pārsteidzoša likumsakarība. Proti, konflikti vecāku starpā mēdz pusaudžu noskaņojumu sabojāt tikai uz īsu laiku, ierodoties skolā viņi parasti par tiem aizmirst. Tikmēr strīdi ar kādu no vecākiem atstāj daudz tālejošākas sekas. Interesanti, ka tie pusaudži, kuri mēdz savu slikto garastāvokli izgāzt uz skolas biedriem, atzinuši, ka uz viņiem daudz būtiskāku iespaidu atstāj strīds ar tēvu. Savukārt tos skolēnus, kuri slikta noskaņojuma gadījumā noslēdzas sevī, vienlīdz slikti ietekmē konflikti ar abiem vecākiem.
"Mūsu pētījums liecina, ka pusaudži negatīvo noskaņojumu pārnes no vienas vides uz citu. Ja mēs viņiem spētu palīdzēt pēc mājās notikušiem konfliktiem uzlabot garastāvokli, iespējams, ka nesāktos ķēdes reakcija un problēmas netiktu pārnestas uz skolu," skaidrojusi A. Timonsa. Viskonsīnas - Medisona universitātes zinātniece Līza Flūka (Lisa Flook), komentējot šo pētījumu, norāda, ka ar tā rezultātiem būtu lietderīgi iepazīstināt skolotājus, kuru uzdevums būtu palīdzēt skolēniem pārvarēt slikto noskaņojumu, tādējādi mazinot mājās notikušo konfliktu negatīvās sekas. "Pusaudžiem būtu ļoti lietderīgi iemācīties pašiem pārvarēt stresu un sarežģītas emocijas - dzīvē tas noderēs," sacījusi L. Flūka.