Tāpat aprobācijā piedalās arī viena Kultūras ministrijas pakļautībā esoša skola – Rīgas Doma kora skola. Šīs mācību iestādes pirmās pārbauda piedāvāto atalgojuma aprēķināšanas modeli, kas paredz pāreju uz pilna laika darba slodzi.

Aprobācijai tiek piedāvāts 36 stundu darba samaksas aprēķināšanas modelis. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem un iepriekšējās valdības deklarācijā noteikto uzdevumu līdz 2015. gada 1. septembrim ir jāizstrādā tāds finansēšanas princips, kas būtu aprēķina metodikā caurskatāmāks un ļautu efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus.

Kā norādījusi IZM, aprobācijas vadības grupa strādās ar apkopoto informāciju, organizēs seminārus izglītības iestāžu vadītājiem un brauks uz iesaistītajām izglītības iestādēm, lai piemērotu jauno darba samaksas modeli katrai iesaistītajai skolai un rastu veiksmīgāko variantu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir izteikusi atbalstu šī modeļa aprobācijai, norāda tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, šobrīd ir gan daži neskaidri jautājumi par finansējuma aprēķiniem. Diskusijas notikušas arī par to, vai pilnai darba slodzei jābūt 36 vai 40 stundām. IZM novērtē LIZDA atbalstu un aprobācijas procesā ir gatava sadarboties, lai novērstu un risinātu neskaidros jautājumus.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) iebilst pret aprobācijas procesu galvenokārt tādēļ, ka izglītības iestāžu vadītājiem varētu palielināties darba apjoms, vēršot uzmanību uz to, ka šajā mācību gadā netika paaugstināta viņu amata algas likme. Prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Dementjevs norāda, ka galvenos iebildumus LIVA ir izteikusi atklātā vēstulē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktores vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā, aprobācijas darba grupas vadītājas vietniece Baiba Bašķere skaidro, ka ministrija aprobācijas procesu centīsies vadīt tā, lai neapgrūtinātu izglītības iestāžu vadītājus un arī pedagogus ar pārāk lielu papildu darba apjomu. Tajā pašā laikā IZM rēķinās ar šo skolu un pašvaldību atsaucību un atbalstu aprobācijai.

IZM Izglītības departamenta direktore, pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijas darba grupas vadītāja Evija Papule:

Izglītības un zinātnes ministrijā ir izveidota aprobācijas vadības grupa. 8. oktobrī notika pirmais seminārs, kurā IZM tikās ar aprobācijā iesaistītajiem koordinatoriem un aprobācijas dalībniekiem un pārrunāja, ko katra no pusēm darīs. Tāpat ministrijā ir izstrādāts grafiks, kas nosaka konkrētas tikšanās: seminārus, konsultācijas un ministrijas amatpersonu vizītes skolās.

Aprobācijas pirmie soļi ir saistīti ar to, ka esam izveidojuši pedagoga darba pienākumu uzskaites lapu. Tajā iekļauta mācību procesa plānošana, metodiskais darbs, sagatavošanās darbs, ārpusstundu darbs, darbs ar vecākiem u.c. Satura iedalījums idejiski ir piesaistīts arī pedagoga darba kvalitātes novērtēšanai.

Veidlapa ir maksimāli piepildīta ar darba pienākumu formulējumiem atbilstīgi klašu vecuma grupām un skolēnu skaitam, ņemot vērā mācību plānā norādīto skolēnu slodzi. Tādējādi ministrija grib pārliecināties, ka kāds no papildu veicamajiem pedagogu pienākumiem nepazūd.

Visi aprobācijā iesaistīto skolu pedagogi katru dienu rūpīgi aizpilda šo veidlapu. Uzskaites lapās atspoguļotā informācija reizi mēnesī tiks nosūtīta IZM aprobācijas vadības darba grupai. Ministrija plāno, ka darbības notiks elektroniskā veidā un programma automātiski veiks datu saskaitīšanu.

Savukārt skolas administrācija, tiekoties ar skolotājiem un pārrunājot aprobācijas norisi skolā, analizēs skolotāju darba uzskaites lapas un skaidros, kuri no pedagogu pienākumiem ir tiešie (ikdienas) un kuri - papildu (reizi nedēļā, mēnesī utt.) pienākumi. Mērķis ir nonākt līdz tiem pienākumiem, kuri patiešām atspoguļo pedagogu darbu mācību procesa nodrošināšanā. Tālāk darba uzskaites rezultāti varētu kļūt par pamatu pedagogu amatu aprakstu paraugiem.

Paralēli jau iepriekš minētājam darba grupa veiks finanšu aprēķinus un veidos pedagogu darba samaksas modeli, balstoties uz tiem kritērijiem, kuri tika apstiprināti modeļa izstrādes darba grupā.

Viedokļi

Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane:

No 2014. gada 1. oktobra Rīgas Teikas vidusskola piedalīsies pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijā. Pedagogi, apzinoties, ka aprobācijas procesā varētu būt virkne papildu pienākumu, cer pierādīt modeļa stiprās un vājās puses.

Mūsuprāt, ir svarīgi, lai darba samaksas modeļa ieviešanas rezultāts, tajā skaitā – labi atalgots, savas pienākumu robežas zinošs un dotajā laikā šos pienākumus paveikt spējīgs pedagogs, būtu viens no soļiem uz sakārtotu sistēmu un kvalitatīvāku izglītību.

Skolā mācās 1126 skolēni no 1. līdz 12. klasei un strādā 95 pedagoģiskie darbinieki. Varam atklāt, ka pedagogu darba alga par slodzi, strādājot 21 kontaktstundu nedēļā vai līdz atļautajam maksimumam kopā ar piemaksām par papildu darbiem, svārstās no 660 līdz 1055 eiro (minētajos skaitļos nav iekļautas piemaksas par kvalitātes pakāpi).

Raksturojot mūsu skolas situāciju, ir vairāki jautājumi. Pirmkārt, kā mainīsies atalgojums, vai tas būs darbam skolā motivējošs? Vai tiks piemērots koeficients, kas būs atkarīgs no skolēnu skaita? Nenoliedzot pedagoģisko darbinieku ieguldījumu darbā ar nelielu skolēnu skaitu, mūsu klašu piepildījums prasa papildu sagatavotību, spēju orientēties mainīgās situācijās, būt pieejamam visiem skolēniem. Prognozējam, ka skolēnu skaits mūsu skolā arī turpmāk nesamazināsies.

Pašlaik nav zināms, cik īsti kontaktstundu ietilps aprobējamā modeļa skolotāja slodzē, tomēr, domājams, ka skolai tā ieviešanas gadījumā būs nepieciešami papildu skolotāji tādos priekšmetos kā fizika, ķīmija, matemātika, mājturība un tehnoloģijas, valodas. Kā piesaistīt pedagogus uz, iespējams, dažām stundām nedēļā vai pilnu slodzi? Kā tiks nodrošināti pedagogu resursi?

Skolā jau tagad strādā arī tādi pedagogi, kuriem mūsu skola ir darba vieta uz dažām kontaktstundām, bet pamatdarbs ir augstskolās, citās izglītības iestādēs, vai kuri veic, piemēram, uzņēmējdarbību. Aprobācijas gaitā ir jāgūst atbilde – kā tiks plānota viņu darba nedēļa?

Skolotāji, īpaši klašu audzinātāji, veic daudz papildu pienākumu, nerēķinoties ne ar personīgo laiku, ne darba samaksu. Notiek vecāku sapulces, skolas un klašu vakari, sarakste un telefona sarunas ar vismaz daļu no audzināmajiem 34 skolēniem vai viņu vecākiem vēlās vakara stundās. Vai strikta darba stundu un samaksas modeļa gadījumā netiks apdraudētas ekskursijas un pārgājieni, tajā skaitā – vairāku dienu ekskursijas, kopīgi izrāžu apmeklējumi vakaros vai izejamās dienās?

Iespējams, ka atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem gūsim aprobācijas procesā.

Balvu novada Tilžas vidusskolas direktors Voldemārs Čeksis:

Ņemot vērā to, ka Tilžas vidusskolas kapacitātes rādītāji atbilst minimālajiem lauku vidusskolu kritērijiem, es drīzāk teiktu, ka mums ir uzdots, nevis mēs esam izvēlējušies aprobēt jauno darba samaksas modeli.

Pašreizējais modelis lauku skolām ir diskriminējošs, jo saglabā lielu algu līmeņa diferenciāciju starp pilsētas un lauku skolām. Esošajā atalgojumu sistēmā ir tikai viens labs aspekts – mērķdotācijas novirze uz novadu. Pateicoties Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes izpratnei, novadu veselajam saprātam un lielo skolu atbalstam, lauku skolu attīstība vēl ir iespējama.

Ja mēs pragmatiski raugāmies uz lauku skolotāju ikdienu, faktiski viņi jau pašreiz strādā pilnu 36 stundu darba nedēļu, kas ir paredzēta jaunajā modelī. Mazajās lauku skolās (pretēji Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 836 Pedagogu darba samaksas noteikumi 39. punktā noteiktajam) pedagogam netiek apmaksātas darba stundas par rakstu darbu labošanu, stundu (nodarbību) sagatavošanu, individuālo darbu ar izglītojamajiem mācību priekšmetā. Tāpēc pašlaik man šķiet, ka jaunais modelis lauku skolu skolotājiem sniegs iespēju saņemt atalgojumu par to darbu, ko viņi pašreiz veic bez samaksas. Parēķināsim – jaunais pedagogu atalgojuma modelis skolotājam piedāvā par vienu darba stundu 4,19 eiro. Tas nozīmē, ka, strādājot pilnu darba dienu, pedagogs varēs saņemt 600 eiro mēnesī atšķirībā no pašreizējās samaksas, kas ir 420 eiro par vienu likmi.

Apkopojot teikto, protams, vienmēr ir jāpatur prātā, ka teorija atšķiras no reālās ikdienas, tāpēc to, cik šis piedāvātais modelis ir racionāls, rādīs aprobācija praksē. Pēc aprobācijā gūtajiem rezultātiem objektīvi varēsim spriest par šī modeļa ieguvumiem un trūkumiem. Raugoties uz modeli no teorētiskā skatu punkta, patlaban varu sacīt, ka lauku skolu skolotāji atalgojuma ziņā būs ieguvēji, bet – vai skolotājs psiholoģiski ir gatavs tapt pielīdzināts ierēdnim, kas strādā astoņas stundas dienā un piecas dienas nedēļā, tas jau ir cits jautājums.

Dagdas novada Andrupenes pamatskolas direktors Artūrs Babris:

Iesaistoties aprobācijas procesā, mūsu mērķis ir piedalīties lēmuma pieņemšanā. Līdz šim ir bijuši ļoti daudzi un dažādi IZM lēmumi – par programmām, standartiem, dažādiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem un kārtību, bet vēl nav redzēti cilvēki, kuri šīs gaišās vai ne tik gaišās idejas ir izdomājuši. Tagad mēs redzēsim,  kā notiek svarīgu lēmumu pieņemšana mūsu valstī. Varbūt šoreiz varēsim ko ietekmēt.

Kopumā ļoti ceram, ka aprobācijas procesa rezultātā pieņemtais lēmumsbūs nevis politisks, bet loģisks, un tas tiks pieņemts, ievērojot ne tikai Finanšu ministrijas, bet arī skolēnu, skolotāju un pašvaldību intereses.

Rīgas Doma kora skolas direktora pienākumu izpildītāja Sarmīte Andžāne:

Kultūras ministrijas pakļautībā ir tikai divas skolas – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola un mēs –, kurās audzēkņiem tiek nodrošināta arī vispārējā pamatizglītība, kas ietverta skolas īstenotajās profesionālās izglītības programmās. Jaunā modeļa aprobācijā nav iekļauta mūzikas izglītība, bet pamatizglītības posmā mums nav daudz atšķirību no pārējām skolām.

Mēs ceram, ka aprobācijas rezultāti novedīs pie tā, ka būs labāk, konkrētāk. Pedagogiem bieži jādara papildu darbs, kas netiek apmaksāts. Vēl vairāk individuālā darba ir mūzikas skolās.

Man pašai šķiet, ka labāks būtu jauktais modelis – daļa kritēriju no principa nauda seko skolēnam plus darba laika uzskaite un apmaksa pēc šīs uzskaites. Pagaidām uzskaites metodika nav zināma, bet galvenais – lai, veicot izmaiņas, netiek nojaukts tas, kas kaut nedaudz darbojas.

Tukuma novada Pūres pamatskolas direktore Dace Strazdiņa:

Pūres pamatskola ir piekritusi piedalīties jaunā darba samaksas modeļa aprobācijā tādēļ, ka šādu iespēju piedāvāja Tukuma novada Izglītības pārvalde un mūsu skolā valda princips: pirms kritizē – izsaki savu viedokli un priekšlikumus.

Ceram, ka piedalīšanās aprobācijā ir iespēja skolai tikt uzklausītai – tā ir iespēja paust pedagogu viedokli, ticot, ka beidzot tiks nodrošināts taisnīguma princips pedagogu darba samaksā. Šobrīd valstī pedagogu atalgojumā tas netiek ievērots – par to liecina milzīgās atšķirības algu likmēs lauku un pilsētas skolās.