PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 05. maijs

Ģederts, Ģirts

8954.jpeg
Foto: kasto / 123RF
Kenija ir slavēta par bezmaksas pamatizglītības ieviešanu, taču tagad valsts cīnās, lai uzlabotu izglītības standartus. 

Klases ir pārblīvētas

Četri vai pieci bērni saspiežas pie 1,5 m gara koka galda. Viņiem nepavisam nav ērti, taču viņi koncentrējas matemātikas nodarbībai. Viens skolēns klases priekšā pie tāfeles risina uzdevumu, pārveidojot gramus uz kilogramiem. Visi pārējie – aptuveni 100 skolēni – korī atkārto pareizo atbildi. Skolotājs staigā pa klasi, pārliecinoties, vai visiem bērniem grāmatās ir atšķirta viena un tā pati lappuse. Tā ir Nairobi Olimpiskās pamatskolas (Nairobi's Olympic Primary School) ikdiena, neskatoties uz to, ka kādreiz šī skola varēja lepoties ar augstiem akadēmiskiem standartiem. Viss mainījās 2003. gadā, kad Kenijas valdība ieviesa bezmaksas pamatizglītības programmu (Free Primary Education (FPE)). Kamēr skolēnu skaits gandrīz trīskāršojās, skolas aprīkojums un resursi palika tajā pašā līmenī.

Nairobi Olimpiskā pamatskola atrodas Kiberas pilsētas graustu rajonā, un bezmaksas izglītības programma deva iespēju tur dzīvojošajiem bērniem iegūt bezmaksas izglītību, ko citādā veidā viņi nevarētu saņemt.  Bezmaksas izglītība tika ieviesta saskaņā ar vienu no Tūkstošgades Attīstības mērķiem (Millennium Development Goals). “Dažās klasēs ir pat 120 bērnu, viņus visus māca tikai viens skolotājs,” atzina skolas direktors Kalebs Očengs (Caleb Ochieng). Neskatoties uz bērnu skaitu, viņa skolai centralizētajos eksāmenos izdodas sasniegt rezultātus, kas ir virs vidējā līmeņa, sacīja direktors. Tas gan joprojām nav te tuvu tik labs, kā bija agrāk, kad Nairobi Olimpiskā pamatskola bija pazīstama kā viena no labākajām Kenijā.

Bez pedagogu smagā darba arī pašreizējos skolas standartus noturēt būtu ļoti sarežģīti. Bieži vien skolotāji strādā arī brīvdienu vakaros un labo burtnīcas pa ceļam uz skolu, stāsta direktors.

Aprēķināts, ka valstī nepieciešami vēl aptuveni 80 000 skolotāju, lai atrisinātu personāla trūkuma problēmu. Valdība cenšas darīt visu, kas ir tās spēkos, skaidroja Kenijas izglītības ministrs Džeikobs Kaimenijs (Jacob Kaimenyi). Pēdējo divu gadu laikā darbā ir pieņemti 20 000 skolotāju, šogad plānots nodarbināt vēl 5000 skolotāju, taču tas joprojām nav pietiekams skaits.

Sastopoties ar finansējuma un darba vietu skaita samazināšanu, dažas skolas bija spiestas rast samērā radošus risinājumus. Piemēram, dažas speciālās telpas pārveidoja par atsevišķām klasēm. Tika izveidota Vecāku-Skolotāju Asociācija (PTA), kas nozīmē, ka skolotājus finansē skolēnu vecāki.

Nabadzīgākajos rajonos, kā, piemēram, Kiberā, valsts skolas ir ārkārtīgi svarīgas, lai uzlabotu izglītības standartus.

“Lielākā daļa no šīm ģimenēm ir ļoti trūcīgas – dažas pat nevar atļauties skolēnam nopirkt zīmuli,” atklāja Nairobi Olimpiskās pamatskolas direktors.

Izglītības ministrija sola, ka turpinās izdarīt spiedienu uz premjerministru, lai saņemtu lielāku finansējumu nozarei. “Mēs visi ticam, ka izglītība ir galvenais, tas ir instruments, kas ļauj panākt cilvēku vienlīdzību. Ikvienam uz izglītību ir tiesības,” sacīja izglītības ministrs.

Kļūdains plāns

Izglītības eksperte Sāra Ruto (Sarah Ruto) uzskata, ka daudzas Āfrikas valstu valdības ir gatavas ieviest pamatizglītību visiem bērniem. Kritiķi gan apgalvo, ka šādas programmas ļauj panākt izglītības pieejamību, taču nepietiekami koncentrējas uz tās kvalitāti.

S. Ruto arī norāda, ka Kenijai ir vislabākie rezultāti Āfrikas austrumu valstīs lasītprasmes un rēķināšanas ziņā. Ugandā tikai 10% skolēnu angļu valodu prot tādā līmenī,  kāds tiem paredzēts. Lai arī izglītība ir kļuvusi pieejamāka plašākam cilvēku lokam, iemesla svinībām pašlaik vēl neesot.