Pašlaik valstī ir jau gandrīz 150 šādu mācību iestāžu, kurās skolēni uz mācībām dodas, tērpušies militārā stila formas tērpos, dzied patriotiskas dziesmas un slavē Ķīnas komunistisko režīmu. Lai gan skolas oficiāli nav saistītas nedz ar partiju, nedz Tautas atbrīvošanas armiju, to izveidotāji ir revolucionāru - veterānu ģimenes, raksta ziņu aģentūra AFP.
Ķīnas Sarkanās armijas skolas - patriotisma kalves

Ja nezinātu, ka atrodamies mūsdienu Ķīnā, varētu iedomāties, ka esam nokļuvuši gadu desmitiem senā pagātnē, kad komunisti un nacionālisti karoja Ķīnas pilsoņu karā. Skolēnu formas tērpi ir debeszili, uz tiem greznojas sarkanā zvaigzne - gan mundieri, gan jostas ir tādi paši, kādi savulaik bija Mao Dzeduna (Mao Zedong) vadītajiem komunistiem, raksta AFP. Beičuaņas Sarkanās armijas sākumskolā, kur pabijis korespondents, pat sešus gadus veci bērni sauc Mao par "vectētiņu" un dzied viņam veltītas dziesmas - gan tādas, ko sešdesmitajos gados skandējuši viņu vecvecāki, gan jaunas. "Mēs esam jauna paaudze - mazie Sarkanās armijas karavīri. Mēs soļojam uz priekšu ar neparastu pārliecību," - šāds teksts, piemēram, ir skolas himnā.
AFP raksta, ka kopš 2007. gada šādu skolu kļūst aizvien vairāk un vairāk - to atvēršanu sekmē Ķīnas līdera Si Dziņpina (Xi Jinping) tēvišķīgās pamācības, ka jaunā paaudze audzināma patriotisma garā. Pie klases sienām Si portrets parasti redzams blakus Mao un citu partijas veterānu portretiem. Sarkanās armijas skolu tīklu izveidojušas bijušā politiķa Ļi Žuihuaņa un maršala He Luna sievas, bet dāsnus ziedojumus viņu vadītajai organizācijai piešķir politiskās elites pārstāvji. Skolas tiek atvērtas vietās, kur Ķīnas pilsoņu kara laikā notikušas nozīmīgas kaujas un bijušas spēcīgas komunistu pozīcijas. Parasti tie ir samērā nomaļi lauku apvidi, kur cilvēku labklājība komunistu valdīšanas gados nav īpaši pieaugusi un ļaudis slīgst nabadzībā. Skolas direktore Ļi Guilaņa (Li Guilan), it kā taisnodamās, stāsta, ka kopš 2012. gada, kad pilsētas sākumskola pārgāja Sarkanās armijas skolu tīkla paspārnē, tās finansējums palielinājies par 200 000 juaņām jeb gandrīz 30 000 eiro. Reģionā, kur vidējā mēnešalga ir 540 juaņas (76 eiro), tas nav maz, un direktore spējusi pieņemt darbā kvalificētus skolotājus, kā arī iegādāties bērnu apmācībai nepieciešamo - atšķirībā no daudzām citām lauku skolām šajā mācību iestādē ir arī elektroniskās tāfeles.
Taču labklājībai ir sava cena, un zināšanas par vēsturi, kas tiek sniegtas bērniem, ir ļoti vienpusējas. Lielākais uzsvars tiek likts uz XIX gadsimtu, kad Ķīnu paverdzinājuši eiropieši, un pagājušā gadsimta vidu, kad to iekarojuši par "velniem" dēvētie japāņu karavīri. Šajā traktējumā līdz ar komunistu nākšanu pie varas valsts ir tikai attīstījusies, zēlusi un plaukusi. "Visas šīs kampaņas galvenais mērķis ir pierādīt, ka Ķīnu ir izglābusi komunistiskā partija. Tādā veidā notiek centieni stiprināt partijas leģitimitāti," AFP skaidro ASV Setonholas universitātes eksperts Ķīnas jautājumos Džen Vans (Zheng Wang). Par to, ka šīs partijas un personīgi Mao vadībā tika realizēta Ķīnai postošā Kultūras revolūcija, kuras laikā tika vērstas represijas pret inteliģenci, par to, ka 1989. gadā Tjaņaņmeņas laukumā ar militāru spēku tika apspiestas studentu demonstrācijas, par to, ka komunisma ideoloģijas aizsegā partijas funkcionāri beidzamajos gados kļuvuši par īstām kapitālisma haizivīm, Sarkanās armijas skolās, protams, nemāca.