PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

6013.jpeg
Krievijas galvaspilsētas Maskavas skolu vadītājiem turpmāk regulāri pilsētas prokuratūrā būs jāiesniedz saraksti ar to skolēnu vārdiem, par kuriem pastāv pamatotas aizdomas, ka viņi varētu izdarīt kādu likumpārkāpumu.

Laikraksts Izvestija norāda, ka gadījumos, ja skolēns pastrādās noziegumu un noskaidrosies, ka attiecīgās skolas direktors nav iesniedzis sarakstu, atbildība tiks prasīta arī no mācību iestādes vadītāja. Pašlaik gan nav īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem skolēni tiks iekļauti riska grupās.

Kuncevas starprajonu prokuratūras darbinieki nav slēpuši, ka jaunā kārtība pieņemta pēc pagājušā gada nogalē notikušās traģēdijas Maskavas 263. vidusskolā. Tur kāds jaunietis ieradās skolā ar pielādētiem ieročiem, nogalināja skolotāju un policistu, sagrāba ķīlniekus un tikai pēc ilgām pārrunām padevās. Pēc šī notikuma pārbaudes veiktas visās galvaspilsētas skolās, to laikā konstatēts, ka lielākoties mācību iestādēs nekāda problemātisko skolēnu uzskaite nenotiek - par viņiem kļūst zināms tikai tad, kad jau pastrādāts kāds likumpārkāpums, raksta Izvestija. Prokuratūras pārstāvji arī uzsvēruši, ka nav runa par kādām revolucionārām pārmaiņām. Pašlaik spēkā esošais likums par izglītību no skolas administrācijas prasa veikt profilaktiskus pasākumus likumpārkāpumu novēršanai, arī līdz šim šādi saraksti skolu direktoriem bija jāgatavo, taču nebija noteikta precīza to iesniegšanas kārtība.

Jaunais rīkojums paredz, ka saraksti būs jāiesniedz reizi trīs mēnešos, taču pašlaik vēl nav izstrādāti kritēriji, pēc kuriem skolēnu vārdi tiks iekļauti riska grupu sarakstos. Prokuratūras darbinieki atzinuši, ka joprojām ir spēkā stereotips, ka riska grupās iekļaujami trūcīgās ģimenēs dzīvojoši skolēni un tie bērni, kuru vecākiem bijušas problēmas ar likuma ievērošanu. Taču pašlaik aizvien biežāk uz noziedzības ceļa nostājas bērni no ģimenēm, kas uzskatāmas par labvēlīgām - tajās vecāki bieži vien ļoti daudz strādā un viņiem nepietiek laika bērnu audzināšanai. Starp citu, 263. vidusskolas šāvējs auga tieši šādā ģimenē.

Sabiedriskās organizācijas Pilsoniskā drošība (Гражданская безопасность) vadītājs Sergejs Griņins (Сергей Гринин) sarunā ar Izvestija uzsvēris, ka skaidru kritēriju izstrādāšanai jāpievērš vislielākā uzmanība. "Ja bērnus sarakstā iekļaus sliktu sekmju vai sīku disciplīnas pārkāpumu dēļ, tas nebūs taisnīgi," viņš skaidrojis. Savukārt psiholoģe Tatjana Muha (Татьяна Муха) paudusi bažas par to, ka kritēriju piemērošana būs subjektīva un riska grupas sarakstos iekļūs skolēni, kuri patiesībā nekādus draudus sabiedrībai nerada, bet ir aizkaitinājuši skolotājus.