Interneta ziņu vietne The Local norāda, ka šis lēmums izraisījis sabiedrības un politiķu kritiku, jo tiek uzskatīts, ka mācīšanās nošķirtā vidē neveicinās musulmaņu skolēnu integrāciju norvēģu sabiedrībā. Vienlaikus kļuvis zināms par pētījumu, kas liecina - tie ieceļotāji no Somālijas, kuri to spēj atļauties, sūta savus bērnus mācīties, piemēram, uz Somālijas vai Kenijas skolām, dzimtenes skolas saviem bērniem aizvien biežāk izvēlas arī imigranti no Irākas un Pakistānas.
Oslo atvērs musulmaņu sākumskolu

Organizācija Musulmaņu māšu asociācija jau vairāk nekā gadu aicinājusi izglītības ministriju atļaut atvērt speciālu, tikai islāmticīgajiem bērniem paredzētu sākumskolu -The Local atgādina, ka pagaidām Oslo ir tikai viens bērnudārzs musulmaņu bērniem, bet nav nevienas skolas. Tagad šī atļauja ir saņemta, un plānots, ka skola, kurā mācības varēs uzsākt 200 bērnu, tiks ierīkota Oslo austrumos, kur ir lielākā ieceļotāju koncentrācija. Paredzēts, ka skolā papildu obligātajai mācību programmai tiks mācīta arī islāma vēsture un filozofija, kā arī arābu valoda.
Musulmaņu māšu asociācijai ir izdevies pārliecināt izglītības ministrijas ierēdņus, ka musulmaņu bērniem nepieciešama atšķirīga mācību programma, taču sabiedrībā attieksme pret ideju atvērt atsevišķu musulmaņu skolu uztverta kritiski. To ievērojuši politiķi, turklāt gan no opozīcijā esošās Darba partijas, gan valdošajā koalīcijā pārstāvētās Progresa partijas, kas noskaņota pret nekontrolētu imigrantu pieplūdumu valstī. Darba partijas pārstāvis Tronds Giske (Trond Giske), kurš parlamentā vada tieši izglītības komisiju, norādīja, ka Norvēģija tērē ievērojami lielus budžeta līdzekļus, lai panāktu ieceļotāju pilnīgu integrēšanos sabiedrībā, tādēļ ir absolūti nepieņemami piešķirt naudu projektam, ko citādāk kā par segregāciju būtu grūti nodēvēt. Ļoti līdzīgus argumentus minējusi arī Progresa partijas Oslo nodaļas vadītāja Kamilla Vilhelmsena (Camilla Wilhelmsen), kura uzsvērusi, ka imigrantu - tostarp arī musulmaņu - bērniem jāmācās vienā un tajā pašā vidē ar norvēģu bērniem.
Tomēr Norvēģijas Sociālo pētījumu institūta dati liecina, ka aizvien vairāk imigrantu ģimeņu uzskata, ka viņu bērniem Norvēģijas skolu sistēma un mācības šīs valsts skolās nav piemērotas. Norvēģijā ir ļoti liels skaits ieceļotāju no Somālijas. Pētījumā konstatēts, ka aptuveni 1900 somāliešu izcelsmes bērnu 2012. gadā dzīvojuši aiz Norvēģijas robežām - lielākoties Somālijā (Puntlentā un Somalilendā, kas ir drošākās valsts provinces), Kenijā, Ēģiptē un Lielbritānijā. Institūta speciāliste Hilde Laidena (Hilde Liden) skaidrojusi, ka aptuveni 60% šo bērnu ārzemēs atradušies bez vecākiem, kuri turpinājuši uzturēties un strādāt Norvēģijā. Tas vedinot uz domām, ka bērni uz ārzemēm tiek sūtīti, lai iegūtu izglītību. "Lielākā daļa ieceļotāju bērnu norvēģu valodu pārzina sliktāk, nekā tie viņu vienaudži, kuru vecāki ir etniskie norvēģi," skaidrojusi H. Laidena, piebilstot, ka ieceļotāju bērniem ir arī sarežģīti iejusties vidē. Ienākumu līmenis Norvēģijā ir pietiekami augsts, lai daļa vecāku varētu nodrošināt bērniem mācības ārzemēs, kur viņiem garantēta ierasta kultūras un reliģiskā vide. H. Laidena piebildusi, ka līdzīgi aizvien biežāk rīkojas ieceļotāji arī no Pakistānas un Irākas - precīzus skaitļus attiecībā uz šo iedzīvotāju grupu gan neesot iespējams minēt, jo nav veikts īpašs pētījums. Tomēr situācija ir samērā skaidra - Norvēģijas izglītības sistēma imigrantiem nešķiet pievilcīga.