PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

5803.jpeg
Sanfrancisko tiesa nospriedusi, ka kādas Kalifornijas štata skola rīkojusies pamatoti, aizliedzot vairākiem skolēniem valkāt kreklus ar ASV karoga attēlu dienā, kad tika atzīmēti Meksikas nacionālie svētki.

Skolēnu vecāku nolīgtie advokāti gan nav noskaņoti padoties un solījušies par  patriotisma izpausmju aizliegumu sūdzēties ASV Augstākajā tiesā, raksta britu raidkorporācijas BBC interneta mājaslapa.

Incidents nelielās Morganhilas pilsētiņas Laivoukas vidusskolā notika 2010. gada 5. maijā. Meksikā šajā dienā tiek atzīmēti svētki Cinco de Mayo, kuru laikā piemin 1862. gada 5. maijā notikušo Puevlas kauju, kurā Meksikas karaspēks sagrāva Napoleona III armiju. Neskaitāmie ieceļotāji, kuri no Meksikas pārcēlušies uz dzīvi ASV, līdzi ņēmuši arī savas tradīcijas, un Cinco de Mayo svētki plaši tiek atzīmēti Kalifornijas meksikāņu kopienās, kā arī skolās, kurās ir liels latīņamerikāņu skaits. Tādēļ Laivoukas vidusskolas direktors Niks Bodens (Nick Boden) nolēmis, ka piecu puišu ierašanās uz skolu krekliņos ar ASV karoga attēlu meksikāņu svētku laikā ir provocējoša. Zēniem ieteikts vai nu pārvilkt krekliņus otrādi -  tā, lai karogs nebūtu redzams, vai arī doties mājās. Četri skolēni izvēlējušies otro iespēju, turklāt N. Bodens īpaši uzsvēris, ka viņiem nav reģistrēts neattaisnots kavējums.

Kalifornijas štata avīzes plaši aprakstīja šo atgadījumu, bet trīs skolēnu vecāki nolīga advokātus, kuru mērķis bija pierādīt skolēnu tiesību pārkāpumu. Tomēr tiesnese Mārgareta Makkeouna (Margaret McKeown) norādījusi, ka skolas administrācija rīkojusies likumīgi, jo tai bijis pamats uzskatīt, ka šādu krekliņu valkāšana dienā, kad meksikāņi atzīmē savus svētkus, var novest pie vardarbības. M. Makkeouna atgādinājusi, ka iepriekš Morganhilā un arī konkrētajā skolā jau notikuši kautiņi starp latīņamerikāņu izcelsmes skolēniem un bērniem, kuru dzimtā valoda ir angļu, turklāt vairākas reizes tas noticis tieši simbolikas demonstrēšanas dēļ. Ņemta vērā arī direktora N. Bodena liecība - viņš stāstījis, ka no rīta, kad zēni tik tikko ieradušies skolā, viņiem jau nācies uzklausīt aizskarošas piezīmes no meksikāņu izcelsmes skolēniem un neesot bijis tālu līdz kautiņam.

Advokāts Viljams Bekers (William Becker), kurš aizstāv skolēnu un viņu vecāku intereses, ar spriedumu gan nav mierā. Viņš norādījis, ka acīmredzami pārkāpts ASV konstitūcijas pirmais labojums, kas garantē runas un izpausmes brīvības. Gluži tāpat kā daudzi patriotiski noskaņotie amerikāņi, kuri izmantojuši iespēju komentēt šo spriedumu internetā, viņš paudis neizpratni, kādēļ skolēni, kuri atzīmē svešas valsts svētkus tiek vērtēti augstāk par patriotiski noskaņotiem amerikāņu bērniem? Līdzīgi domā Mičiganas Amerikāņu Brīvību juridiskā centra jurists Roberts Mjuizs (Robert Muise). Viņš uzskata - ja reiz skolas vadība bažījusies par iespējamu vardarbību, tai vispār nevajadzētu atzīmēt Meksikas nacionālos svētkus jeb Cinco de Mayo.