2015./2016. gada programmā piedalījās 33 mentori, kuri ir absolvējuši tādas universitātes kā Oksforda, Kembridža, Hārvarda un citas. Klātienes vai Skype sarunu veidā viņu mērķis ir konsultēt skolēnus lēmuma pieņemšanā par studiju virzienu un universitāti, sniegt atsauksmes par pieteikumu universitātei, kā arī palīdzēt sagatavoties klātienes intervijām.

11. klašu skolēniem, kuri studijas universitātē plāno uzsākt 2017.gadā, ir laiks pieteikties mentorēšanas programmai līdz 2016. gada 10. jūnijam. Pieteikties ir iespējams, aizpildot formu, kas atrodama mājaslapā.

Kā stāsta Marta Rikša, viena no “Polaris Mentors” dibinātājām, programma ir balstīta cilvēku entuziasmā – ar mērķi palīdzēt talantīgiem un ambicioziem skolēniem iegūt izcilu izglītību, lai vēlāk ar iegūtajām zināšanām viņi varētu strādāt Latvijā un sasniegt jaunas karjeras virsotnes.

Sarunā ar E-klasi M.Rikša atklāj, ka pati ir ieguvusi augstāko izglītību Oksfordas universitātē, taču tagad vēlas palīdzēt Latvijas skolēniem iegūt izglītību pasaules labākajās augstskolās, jo Marta, tāpat kā viņas domubiedri, saskārusies ar problēmām pirms studiju uzsākšanas. Radušies neskaitāmi jautājumi par to, kā pieteikties studijām, kā arī – vai tas vispār ir vajadzīgs viņu karjeras izaugsmei? Kā stāsta Marta, skolā un ģimenē par to netika gana daudz diskutēts. Tagad, pēc maģistrantūras studiju beigšanas un atgriešanās Latvijā, gan viņai, gan arī kolēģiem ir radusies iespēja palīdzēt citiem, daloties savā pieredzē un sniedzot padomus.

Pašlaik programmā piedalās apmēram 50 mentori jeb padomdevēji. Piesakoties programmai, mentori skolēniem palīdz sagatavot iesniedzamos dokumentus augstskolām, dalās savā pieredzē, palīdz sagatavoties klātienes intervijām un uzrakstīt motivācijas vēstuli. Ja skolēnam pašam nav skaidrs, kuru virzienu izvēlēties, tad mentori palīdz izvēlēties arī apgūstamo specialitāti. “Cilvēki, kuri ir atgriezušies no studijām ārvalstīs, pārzina, kuras augstskolas it kā ir labas, bet kurās ir grūti tikt. Savukārt kāda cita universitāte varbūt skaitās mazāk prestiža, taču tajā ir attiecīgais departaments, kurš ir ļoti labs un piemērots konkrētajam jaunietim, un varbūt tieši uz attiecīgo augstskolu viņam ir vērts braukt apmaiņā. Tā ir informācija, kuru bez priekšzināšanām ir grūti iegūt, ja nu vienīgi paveicas, ka draugi vai skolasbiedri zina ko vairāk,” stāsta Marta.

Programmas mentori ir mācījušies dažādās pasaules valstīs, taču pārsvarā viņi ir no Lielbritānijas, jo programmas dibinātāji paši ir studējuši Lielbritānijā, iegūstot plašu domubiedru un paziņu loku, ko vēlāk piesaistīt programmai. Lielākā daļa mentoru, kuri savas studijas beidza jau pirms aptuveni 10 gadiem, ir atgriezušies Latvijā un strādā Rīgā, veidojot savu karjeru šeit.

Arī Marta pēc maģistrantūras studiju absolvēšanas atgriezās Rīgā, kad pirms pusotra gada saņēmusi piedāvājumu apmaksātai prakses programmai. “Uzreiz pēc studiju beigšanas šādu pozīciju ārzemēs būtu ļoti grūti dabūt. Ar labu izglītību šeit, Latvijā, ir salīdzinoši vieglāk veidot labu karjeru, jo konkurence nav tik liela,” pieredzē dalās jaunā pētniece. Viņa uzskata, ka iegūtā izglītība bijusi ļoti vērtīga personības izaugsmei, kā arī ļāvusi iepazīt kultūru dažādību. Atgriezties Latvijā bijis ļoti interesanti, pēcāk radušās iespējas straujai karjeras izaugsmei.

Mentoru programma darbojas tikai otro gadu. Pirmajā gadā programmā piedalījās nedaudz vairāk kā 50 skolēni, gandrīz visi no viņiem programmu izgāja līdz galam. Pašlaik piedāvājumus no universitātēm ir saņēmuši apmēram 30 jaunieši, pārējiem pagaidām vēl nav informācijas.

Arī Reinis Talmanis ir viens no 50 skolēniem, kurš pagājušajā mācību gadā pieteicās mentoru programmai, lai šogad iestātos kādā no iecerētajām universitātēm. Viņš ilgi svārstījies, kuru specialitāti izvēlēties. Domājis par ekonomiku, biznesu un inženierzinātnēm, taču vidusskolā, piedaloties dažādos pulciņos un ārpusskolas aktivitātēs, kas bijušas saistītas ar fiziku un matemātiku, sapratis, cik ļoti viņu saista fizika un inženierija, kā arī individuāls darbs.

Nolēmis par labu inženierzinātnēm un izgājis mentoru programmu Martas Rikšas vadībā, jau šovasar Reinis ir saņēmis atbildes no vairākām Skotijas augstskolām. Pašlaik atliek izvēlēties, uz kuru no mācību iestādēm rudenī doties, un izpildīt augstskolu prasības. “Daudzi man zināmi skolēni nepiesakās Top universitātēm, jo baidās. Pirmkārt, viņiem šķiet nereāli, ka viņus varētu uzņemt studijām un, otrkārt, viņi nezina, kā to vispār darīt! Tas viss nav tik neiespējami, kā sākumā šķiet,” stāsta Reinis.

“Grūtākais ir pirmais solis – pieteikties un noticēt sev. Pēc tam mentors palīdz ar sarunām, motivēšanu, pieredzes stāstiem. Ne mazāk svarīga ir arī birokrātiskā puse, proti, visu pieteikumu aizpildīšana, ko es pats nebūtu pratis. Tāpat bija nepieciešams pareizi uzrakstīt motivācijas vēstules, sarakstīties ar augstskolu pārstāvjiem e-pasta vēstulēs, tikties klātienē un doties uz intervijām. Visā šajā procesā man manāmi uzlabojās svešvalodu prasmes,” atceras topošais students.

Arī Marta stāsta, ka viens no galvenajiem Latvijas skolēnu klupšanas akmeņiem ir pašpārliecinātības un ambīciju trūkums.  “Daudziem izciliem, talantīgiem skolēniem ir visas iespējas mācīties labākajās pasaulēs augstskolās un pēcāk būvēt spožu karjeru Latvijā, taču liela daļa netic saviem spēkiem. Daudzi to neiedomājas, taču, nonākot arī manis absolvētajā Oksfordas universitātē, gandrīz neviens sākumā neticēja, ka viņu pieņems!” stāsta Marta.  Viņa gan uzteic Latvija skolēnu svešvalodu zināšanas, kas esot samērā labā līmenī, lai arī, protams, esot kļūdas, kas jāpalabo.

Kā sagatavoties intervijām ar augtskolu pārstāvjiem?

Domājot par studijām, mentoru programmas dibinātāja skolēniem iesaka:

• Ir pamatīgi jāgatavojas klātienes intervijām, tās prasa treniņu, kas noteikti noderēs arī vēlāk, meklējot darbu! Intervijās koncentrējas uz skolēna, topošā studenta, personību un prezentēšanas prasmēm, tā nav zināšanu atprasīšana. Tā ir saruna, kuras laikā augtskolas pārstāvji mēģina saprast, kā jaunietis domā, kā risina dažādas problēmsituācijas.
• Jāstrādā pie motivācijas vēstulēm. Tās ir jāraksta pēc iespējas strukturēti, jāizlabo visas kļūdas. Noteikti nevajag paļauties, ka motivācijas vēstuli var uzrakstīt vienā vakarā. Tā ir kārtīgi jāpārdomā, jāpārlasa, jāizlabo.
• Nevajag baidīties no pareizo atbilžu nezināšanas! Tā ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām klātienes intervijās - skolēnu nespēja atzīt, ka viņi nezina atbildi uz uzdoto jautājumu. Dažreiz tādas pareizās atbildes nemaz nav! Svarīgāk ir spēt veikli iziet no situācijas un nesamulst. Tas nav nekas traģisks, ja par konkrēto problēmu neko neesi dzirdējis!
• Jau mājās jāsagatavo neliels stāstījums par sevi, lai uzreiz vari atbildēt un radīt par sevi labu priekšstatu. Sagatavo atbildes uz jautājumiem par to, ko esi līdz šim darījis, ko esi sasniedzis un kas ir tavas stiprās puses.
• Lai pieņemtu augstskolā, ar labām atzīmēm vien nepietiek. Izcilas sekmes ir daudziem, bet ir jābūt īpašām prasmēm, ar ko skolēns izceļas. Tas var būt brīvprātīgais darbs vai vasaras darbs, ko skolēns ir veicis, tie var būt arī pulciņi un citas ārpusskolas aktivitātes. Vēlams, lai tas būtu saistīts ar izvēlēto nozari un specialitāti. Ja vēl mācies vidusskolā, tad noteikti padomā, kā arī šo vasaru pavadīt produktīvi, lai rudenī būtu, ko ierakstīt savā CV.
• Intervijas laikā akcentē savas pozitīvās īpašības un prasmes, lai izceltos uz citu fona. Pat, ja apgūtās prasmes pašam nešķiet nekas īpašs, galvenais ir prast to prezentēt un būt pārliecinātam. Pulciņi, hobiji, talanti – arī to visu var pieminēt savās motivācijas vēstulēs!

Lai arī mentoru programmas specializācija ir studijas ārvalstu Top universitātēs, konsultēties un lūgt padomu drīkst arī skolēni, kuri vēl nezina, ko vēlas darīt pēc vidusskolas.